| Nr. 18 |
18. Nov 2008|10:44 |
Jā. Tādos rītos es mazliet mīlu to vietu, kur dzīvoju.
Rīts sācies ļoti pāragri, pēc gulētām vien pāris pa pāris stundām.
Izlavīties no kādas kāpņu telpas un soļot māju virzienā.
Zem kājām aukstums, vižņi, kas ķeras svārku mežģīnē.
Augšā tāda kautrīga saule ripo pa skārda jumtiem. Tur kaķu naf.
Bet ielās, visās ielās tādi pieticīgi sarkanbaltsarkani sveicieni. Bet cilvēki vēl guļ.
Pa ceļam uz mājām satiku vien vienu onkuli un baltu pūdeli.
Un viss. Jā. Tādos rītos es mazliet mīlu. |
|