| Nr. turp un atpakaļ |
10. Nov 2008|12:15 |
Izrādās, ka pilsētas tik un tā glabā tieši tos soļus, kas tajās sperti pirmo reiz ar to cilvēku gaitu, kas solojuši blakus. Un nekas tās atmiņas nedzēš.
Dzēšgumijas vien aiznes prom krāsas, bet rāmji paliek.
*
Pilsēta, kur tilti, tilti, tilti un kuģīši "Cindrella".
Aveņu sidri kanālmalā un ananāsu sidri lidostā par pēdējo naudu, lai vieglāk doties mājup, neatskatoties.
*
"Mehāniskā apelsīna" puiku koncerta pirmā rinda ar "Amēlijas" cienīgiem akordeona un glockenspiele (?) mūzikas viļņiem.
*
Pēc pusnakts metro un neveselīgā pārtika. Mazliet nosalušas un nogurušas pēdas.
Cilvēki, kas nesmēķē. Klubi, kuros neguļ. Un stacijas, kurās tēju lej glāzēs.
Ielas, kurās nesmejas. Metro, kuri zīdaini slīd. Cilvēki, kas nav tie labākie ceļa biedri ( kam Tu neesi labākais ceļa biedrs).
Vārdusakot - priekšā vēl nenotikušais.
Ja Tu saņemsies. |
|