| Nr. tik un tā |
6. Aug 2008|16:40 |
Ir iekšā sprādziens.
Es visu pēdējo laiku (pēdējos nu jau gandrīz divus gadus) traucos pa pasauli, iedzīvojos mirkļa sabiedrībās, pierodu pie jaukajiem un visjaukākajiem kaimiņiem, draugiem un biedriem, kad jau atkal jādodas atpakaļ uz izejas punktu, uz izejas emocijām, vai tālāk.
Tālāk gan ļoti reti.
Cik, cik, cik gan vēl ilgi es izvairīšos pati no savas dzīves? |
|