| Rostro. |
30. Jun 2008|23:21 |
Un kad Tu paveries no nezolitūdiska devītā stāva pār pilsētu, kuru pazīsti vien četras diennaktis, kad ieraugi, kā izkūst nakts gaismiņas un kaut kur kalnā vīd balti torņi, nevilšus gribas iekliegties par to, ka, jā, dzīve ir skaista.
Vienatnība ir noderīga.
Vismaz ir pārliecība, ka mēs paši no sevis nu nekur nenoklīdīsim.
Vismaz kādu laiku.
Atkal logs bez aizkariem.
Persiku vietējais sidrs.
Vakarnakt mohito, skatoties Vācijas: Spānijas futbola maču, paralēli čalojot ar Zviedrijas albāni par situāciju Kosovā.
Ko lai saka, globalizācija.
Laikam man tīk vien mirkļi.
Vien plūdums, kurā Tu ielec un izkāp kad vēlies.
Un nedivatne. |
|