| Nr. el y ella - o tristes pensamientos? |
[21. Jan 2009|11:49] |
Mhm.
Izrādās, ka vakariņas spāņu gaumē ar daudzkājainajiem iekšā un melnolīvām var pagatavot bez sentimenta pēc Spānijas puikas brūnajām acīm, kas reiz vērotas ilgi.
Un var arī bez spāņu vīna.
Ar vīnogu sulu. Ņammāt.
*
Tad vēl skatīties pūdercukura sniegu aiz loga.
Skatīties, kā pa palodzi pārskrien trīs baloži rindiņā.
Skatīties, kā divas dvīņu meitenes lielajā veikalā pērk pa vienam marinētam gurķim.
Nu vienkārši skatīties un domāt, vai atkal jūku prātā?
*
Sasmērēt kādam savainoto roku, bet tikpat neveikli izgāzt pēdējo dzēriena glāzi palagos.
*
Kur ir mans baltais sunis?
Kur?
Neverending story? Loosingtime story?
* |
|
|
| Nr. +353 162 88... |
[21. Jan 2009|22:47] |
Šodien tālsaruna. Darba dienas vidū.
Pie Tevis tur kā? Arī bēdīgi? Arī dzimšanas dienas tuvojas straujiem soļiem?
Un es biļeti nepirkšu. Un lai gan smaidu klausulē, tomēr man šodien ir mazliet vairāk domu, kā toreiz pirms gadiem 5-6. Mhm. Noteikti.
Solveigas ir deficīts. Un es jau sen esmu pārtapusi par daudz zūdošāku parādību.
*
Taču vakarā atļaujos sev vājību.
Ziedoņa un Tiguļa simbiotisko rezultātu - pietaupīšu desertam. |
|
|