| Nr. ne-maz |
[27. Nov 2008|20:38] |
Kur paliek laiks?
Papīros, telefona zvanos, sprintā no punkta A uz punktu B.
Un tikai tā doma, ka varbūt drīz, tikai tā doma, ka jā, tā notiks.
*
Viņš pus nakti runā par bāzēšanās sajūtas nepieciešamību.
Bet es labi saprotu, ka viņam piestāv tikai tādi mansarda dzīvokļi, kas trijiem ir par maz, bet vienam pašā laikā. Un tikai.
Otru pus nakti es runāju par bēgšanas sajūtas neizbēgamību.
Bet viņš labi saprot, ka man piestāv tikai tāda kaķiska lavierēšana, kas viņam par nenoteiktu, bet man pašā laikā. Un ne netikai.
* |
|
|