| Rix-Paris-Rix. |
[17. Feb 2008|00:20] |
Dvēsele, kurā ir daudz baložu.
Īpaši svētdienas rītu baložu, kas ir laika zoba nokosti tepat pagalmos. Iekšpagalmos.
Kopdzīve?
Tā jau ir katra diena. Jo mēs , pirmkārt, mācāmies dzīvot paši ar sevi, tad ar tiem citiem, kas apkārt ik uz soļa.
Parīze mani sagaidīja ar plus 12, ar Francijas aviolīniju streikiem, ar miglu virs pilsētas, ar bezpajumtniekiem uz metro šahtām guļammaisos, ar Eifeļtorņa smaili viesnīcas logā 562. numuriņā. Tāda noburžātā Parīze.
Pēc neparedzētas nakts pavadīšanas Amsterdamas lidostas krēslā, ir uzradusies 39 temperatūra un bronhīts.
Manas lūpas tagad garšo pēc piparmētru sīrupa. Un šķiet, ka ne vien es esmu lemta to just. |
|
|