| .. .. ... ... ...... ... |
[12. Okt 2007|00:10] |
Izskriet neprātīgi pludmales/istabčībās starpmāju pagalmā no ceturtā stāva, kur visi aiz tumšiem logiem skatās sapņu/murgu seansus uzlikuši modinātājus uz sešiem trīsdesmit no rīta.
Svinēt pirmās pārslas.
Ķert ar mēles galiņu tās.
Līdz izkūst ar vaniļbrūncigaretes tabaku lūpu kaktiņos.
Tā garšo mans pirmais sniegs - pēc salstošām pēdām, iesnām un vaniļas tabakas.
P.S. Līdz mūsu pirmajām / pēdējāmleduspuķēm vēl tālu. Janvārī. |
|
|
| Tuk. |
[12. Okt 2007|20:40] |
Ieslēgties sevī un izlikties, ka manis šodien nav mājās.
Un klauvēt viņi var cik uziet. Manis nav. Es esmu aizgājusi ciemos.
Pie sevis. |
|
|
| |
[12. Okt 2007|22:06] |
"We know what we percieve; we don't know what we don't percieve.
Since there is no way that we can know what we don't percieve, we assume that we percieve 'correctly' - even if we don't."
/M.R.Singer./ |
|
|