| 01:45 |
[11. Okt 2007|10:22] |
Vīna nebija. Bija vējā aprautas lūpas. Smilšpapīra ilūzija.
Teici, ka Tavā valodā ir daudz "slikto" vārdu, bet tie laika gaitā ir zaudējuši pirmatnējo spēcīgo nozīmi.
Atbildēju, ka visas pasaules valodās arī "labie" vārdi ar laiku devalvējas, ja otrs jau sen kā tos nepamana.
Tu jautā, tu tik daudz jautā. Bet tīk. Man tīk. Taču visbiežāk es izvēlos neatbildēt, ja rakņājas pa maniem arhīvu skapīšiem.
Tu pārmet man manu dīvainību, bet tieši tās dēļ Tu saki, ka nāc. Ka nāc pretī mīnus grādos bez cimdiem ar vissiltāko skatienu šoruden, kurā līdz šim esmu ieķerstīta. Līdz janvārim. Varbūt. Varbūt ne tik ilgi, varbūt ne tik maz.
Vakar turēju rokās pirmo reiz Tavu pasi. Sarkanos vākos. Zelta emblēma. Un saules pilnās valsts nosaukums. Un Tavs skatiens tieši kamerā. Vai fotogrāfs bija vīrietis vai sieviete? Varbūt tā bija fiksā bilde metro stacijas pašbildēšanās būdiņā? Par ko Tu domāji, skatoties kamerā? Par pusdienām, vakariņām, par Viņu vai par robežām, aiz kurām mēs satikāmies? Kuru uzvārdu Tu lieto? Vai var Tev te tā neuzkrītoši ierakstīt kādu novēlējumu tukšajās lapās savā valodā? Varbūt atstāt tur lūpu vai spārnu nospiedumus? Nē, nē, kavējam, mēs kavējam šodienu.
Šorīt es nevaru Tev atbildēt, cik grādu ir aiz loga pirms dodies dzīvot atpakaļ, bet varu teikt, ka manī ir gan daži plus grādi.
Azotē saritinājies siltuma kamoliņš. |
|
|
| E.G.V. |
[11. Okt 2007|19:56] |
Tīk ieslēpties Tavā trīs dienu bārdā.
Un noņemt Tev brilles pusskūpstu pirms sajūtu piezemēšanās mūsos. |
|
|
| Pirmais. |
[11. Okt 2007|23:53] |
Aiz mana loga snieg!!!
Tik tikko pamanīju.
Es nevienam neteikšu, ka Tu esi nenotikušais.
Tu esi šis sniegs.
Gaidīšana. |
|
|