| Tilti. |
[9. Okt 2007|00:03] |
No Tevis līdz manīm, šķiet, jau vairāki simti kilometru. Vairāki Gaismas gadi. Vairākas galaktikas. Lai gan Tu tik un tā apgalvo, ka tas attālums ir tikai un vienīgi atkarīgs no uztveres un sajūtas.
Jā, bet man līdz Tevīm pat viens skūpsts ir par tālu. Par tālu, lai notiktu.
Es Tevi uzaicinu uz Tiltu ekskursiju. Tagad Pilsētā, kurā esmu sākusi dzīvot, ir tik daudz tiltu. Tādu, uz kuriem tik vien kā skūpstīties naktīs un dienās. Diennaktīm vien. Diennaktīm vien.
Līdz pirmajam sniegam.
No vilcienu perona, kurp Tevi aizgādās no lidostas, ir četri tilti līdz manām četrām sienām. Līdz manam vienam logam. Tu saki, ka četri skūpsti tātad līdz manīm.
Atbrauc. Kamēr nav sācis snigt.
Snigt. Snigt. Snigt.
Jo sniegs ir gaidīšana.
Gaidīšana uz siltumu. |
|
|
| Smalki. |
[9. Okt 2007|16:55] |
Rudens ir atnākusi kaila.
(Man Rudens vienmēr ir bijusi ruda sieviete miglas naktskreklā uz palodzēm smēķējoša smaržīgu tabaku.)
Rīts sākās ar aizgulēšanos. Bez brokastīm. Ar tiramisu kafiju. Pēc kafijas man vienmēr trīc rokas.
Tik smalki trīc, ka neprotu vairs pienākt Tev klāt un noglāstīt. Jo trīcošs glāsts nav glāsts.
Man ir beidzies validols un es neprotu atrast šīs valsts vārdnīcā īsto terminu šai dīvainajā valodā. Te tu nekad nezini, ko nopirksi veikalā, jo nav nekādu līdzību ar citām valodām. Bet es spītīgi turos pretī un neļaujos mācīties.
Un rokas trīc.
Un es Tev klusītēm paslīdu šodien garām.
Šodien nebūs starpkultūru komunikācijas.
Kamēr rokas neaprims. |
|
|
| tšs |
[9. Okt 2007|21:24] |
?Puedo besarte?
... |
|
|