| Mežā. |
29. Nov 2007|01:06 |
Bet visas upes ir slapjas. Un viss ir atkarīgs no tā, kādā gadalaikā Tu tajā iebrien.
Par veselības stāvokli es nevēlos runāt.. Tur arī ir atsevišķi punkti,kāpēc tā.
Es zinu, ka nesaudzēju sevi. Validols un sarkanvīns roku rokā.
Un laiks nekad nevar būt arguments. Laiks var būt vienīgi par maz. Par maz...
Mēs iedomājamies sevi par mežzvēriem. Nepieradināmiem. Asiem nagiem.
Vajadzības gadījumā.
Tikai tad cērtam tos paši sev plaukstās.
Un nevienam tas nav jāredz..
Žēl, ka man ar Tevi sanāk runāt šīs visas lietas.
Es lapbrātāk runātu - plānotu revolūcijas ;)
Klausītos Tavas ģitāras un balss skaņās.
Baudītu.
Es dzīvoju ar smaidu, līdz vismaz reizi mēnesī nobrūku. Un neļauju nevienam nākt sev tuvāk klāt.. |
|