|
|
Wednesday, May 16th, 2007
|
12:28a
dīvaini, jo atsvešinātāks pasaulē jūtos, jo vairāk ar mani draudzējas mans kaķītis, pat asariņu notraucu par kaķa rūpēm. dīvaini
(comment on this)
|
4:15p
nevaru saprast, vai čukst mana sirdsbalss, vai viņa kliedz
es tikai zinu, ka man ir jābūt smalkam, un nekur nevajag iejaukties vai maisīties pa kājām
negribu būs svešķermenis ēdienā
negribu būt ļaundabīgo šūnu veidojums, kas ieaužas svešā miesā
negribu ieiet pa durvīm, kurām pielikta zīmīte 'nepiederošajiem ieeja aizliegta'
rezumējot, negribu nekur svešinieks un nepiederīgais būt, tad jau labāk, lai neesmu vispār
kāpēc satieku tos cilvēkus, ko satieku, lai paliek jautājums, uz kuru atbildēt spēšu vien tad, kad beigas būs klāt
(comment on this)
|
7:03p
Esmu iekalts savās važās,bet varbūt esmu upurjērs. Nekur neiederos, un esmu pārāk frīkains. Kaut kāda iekšēja spriedze, kā tāds Kafkas stāsta varonis jūtos.Lai gan-ko varu daudz zināt,kā kāds jūtas. Gribu just onkuli,kas patīk man, lai gan zinu, ka tas ir stulbi un es tur esmu lieks
(comment on this)
|
11:02p
bet vispār, man ir bail.
no nolemtības
no neveiksmēm
no sliktiem vārdiem
sliktām domām
bail, ka man aizšķērsos ceļu
no meliem
no nodevības
no sitieniem ļaunuma
gļēvuļiem
no tā, ka mani var izmantot
bail, ka man var sajaukt galvu
bail, ka atstās ceļa malā
no visa ir bail.
no nespējas.
no draudiem.
no pagātnes un nākotnes
no rēgiem.
no rēkšanas, brēkšanas
no nepatiesības
bail, ka kāds runā ar mani,
bet domā par citu
no pazemošanas bail
un no viltus
bail, ka šim sarakstam neredzu galu
(comment on this)
|
|
|
|