atvase's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 8 journal entries, after skipping by the 140 most recent ones recorded in
atvase's LiveJournal:
[ Next 20 >> ]
| Monday, March 2nd, 2015 | | 7:05 pm |
Dzin, dzin, esmu klāt, vai jūs mani gaidījāt?
Tas, kas viņam bija piedzimšana, vecākiem bija pārdzimšana un it kā iepriekšējās dzīves aizpeldēšana nebūtībā. Divas nedēļas bezmiega un pārdzīvoto sāpju un emociju šoks, un te nu ir jauntapusī Māte: pie sava rakstāmgalda un datora - vietā, kura šķita, ka bija pārstājusi eksistēt - it kā nekas nebūtu noticis, tikai pie grozāmā krēsla ir piesieta spilvenu kaudze, un uz lielā galda atrodas groziņš. Groziņā Kāds saldi dus un šad tad nopūšas.
Divas nedēļas vēl nemaz nav nosvinētas. Atvase pieņēmusies svarā par 400 gramiem, iemācījusies ļoti veikli rīkoties ar krūtsgalu, ar prieku izbauda izlietnē silta ūdens straumi sev uz kājiņām (kuras pastiepj pretī uz straumi), šad tad pasmaida un šad tad pat pieskaras lietām un cilvēkiem ar rociņu.
Atvasei ar labiem rezultātiem ir piemērīti ratiņi, slings un Disana eko-autiņi, ir arī atrasta stabila nakts guļvieta mātes gultas maliņā - pēc vairākkārtīgiem eksperimentiem bērnu redeļu gultiņa un grozs tika atzīti par šādiem nolūkiem nederīgiem. Bērna/mātes istaba, virtuve un vannasistaba ir krietni izmainījušās. Smaržo pēc Ģimenes. Māte ir iemanījusies darīt mazus darbiņus, vienlaikus apkopjot bērnu, iemanījusies arī kādā brīnumainā veidā nedaudz pagulēt, un ik pa laikam atgūt prāta skaidrību, un adaptācijas/šoka periods izskatās pārvarēts: māte ir padarīta rīcībspējīga un puslīdz autonomi funkcionējoša, galvenokārt pateicoties Izcilam Tēvam un Vīram, un tam, ka pastāv tāda lieta kā tēva atvaļinājums.
Dzimšana ir piereģistrēta, novada domē izsniedza jauku bonusu - apmēram 140 euro pabalstu skaidrā naudiņā, bērnu ārste satikta jau divas reizes, iešpricēta pote pret tuberkulozi un iedots K vitamīns (konakions). | | Saturday, February 7th, 2015 | | 10:55 am |
39. nedēļa
Joprojām 62 kg. Bet man kļūst arvien mazāk vietas. Nu?! Es arvien biežāk spārdos uz leju. Māmiņa vēlas iedzert glāzi sarkanvīna man par godu. Ar oficiālu vecmātes svētību. Tētis dažreiz mani uzrunā vārdā.
Viss ir gatavs. Viss beidzot ir nopirkts vai saņemts kā aizņēmums. Izvēlēta dzemdību vieta un persona. Māmiņa un tētis apciemoja pat kursus par partnera praktisko palīdzību dzemdībās un jaundzimušo handlingu (smalks vārds) un ieguva savā rīcībā divas rokasgrāmatas par jaundzimušo kopšanu (kur dažas lietas jau neskrīt ar kursos dzirdēto). | | Thursday, January 15th, 2015 | | 5:42 pm |
36. nedēļa
Svars 62 kg.
Kalcija norma pārsniegta, garšīgo tablešu prieki beigušies. | | Thursday, January 8th, 2015 | | 2:39 am |
Ekskursija uz Rīgas Dzemdību namu
Tā ir vieta, kur ārā, sniegā, uzlikta no mīkstām rotaļlietām sakrauta eglīte, un kur ierodas cilvēki ar puķēm, lai pretī dabūtu glīti iesaiņotus bērnus. Jā, izskatās, ka pret puķēm izsniedz bērnus dāvanu iesaiņojumā baltos un rozā kombinezoniņos, guļammaisos vai cakainās sedziņās. Ja kāds aizmirsis puķes un satraucas par to, ka viņam pie lodziņa bērnu neizsniegs, tad tieši turpat pie ieejas tās var nopirkt. Pēc tam cilvēki nes saņemtās paciņas, smaidīdami uzvarošus, aizkustinoši asarainus smaidus, uz saviem maksas autostāvvietā noliktajiem, ar baltiem un ziliem baloniem izpušķotajiem džipiem.
Varat nelikt dzemdību somu - par visu ir padomāts! 1. stāvā par 30 eirocentiem var iegādāties zilās vienreizlietojamās čības, ko smalkākā vārdā sauc par bahilām, un tālāk turpat lejasstāvā ir kafijas automāts, saldumu un dzērienu automāts, publiskas interneta pieejas automāts, aptieka (kur pārdod arī dzemdību komplektus, un protams, arī pamperus), un dziļāk tajā pašā stāvā ir arī apslēpts bērnu apģērbu un piederumu veikaliņš. Ja nu tomēr tur kaut kā nav, tad pretējā ielas pusē ir palielāks bērnu veikals, kā arī veikals, kur var nopirkt ratiņus un autokrēsliņus (ja mēs nepaspēsim atrast un nopirkt rūpīgi izvēlēto, ideālo lētāko autokrēsliņu, tad tik un tā varēsim aizvest savu bērnu mājās ar mašīnu).
Otrajā stāvā šajā namā var satikt draudzīgas vecmātes, kuras prot jau pa gabalu, it kā ar burvju zizli pieskaroties, pateikt, kur bērnam ir galva - jā, tā ir lejā. | | 2:24 am |
Stingrs lēmums
Es nedzimšu pirms laika.
Es tā izdomāju. Vienkārši nedzimšu pirms laika, un viss. Pacietīgi un pieklājīgi nogaidīšu sev paredzēto datumu - kas man ko steigties? Tajā pulsējošajā, šūpojošajā kokonā ir labi, nu nekas, ka šauri, bet es vēl esmu maziņš, un šauri nozīmē labi, mierīgi un droši. Vecākiem ļaušu nokārtot visas vēl nenokārtotās lietas, 22. janvārī klausīšos baletu par gulbjiem, un vēl 6. februārī māmiņa ies piedalīties akadēmiski pseidozinātniskā konferencē universitātē.
Lai palīdzētu man sekmīgāk pildīt šo apņemšanos, māmiņa turpinās dzert 2 magnija tabletes dienā, piesargāsies no pārmērīgas pastaigāšanās un nenodarbosies ar seksu. | | Tuesday, January 6th, 2015 | | 12:57 am |
35.nedēļa, ieņemam zemā, izmisušā starta pozīciju, steady-ready Sajūta, ka mazais ir pagriezies vertikāli, un ka mans vēders nu viņam pieguļ kā uz pudeles uzmaukta zeķe. Vienu rītu viņš sacēla pamatīgu vētru, un, kad piecēlos no gultas, sapratu, ka kaut kas ir mainījies. Tālu sānos vairs nekas nedur, un vēdera lejasgals ir sāpīgs un velk uz leju. Niecīgākā bērna kustība ir sāpīga gan iekšiņā, gan āriņā. Laikam viņs to apzinās? Jo kustas retāk, maigāk un apzinīgāk. Vertikāli!! Tā ir pareizā starta pozīcija!! Kuru katru mirkli pudelei var atsprāgt korķis! Bet vēl nav laiks, vēl taču nevar! Vēl nav sapirktas mantas, nav apmeklēti kursi, nav zināma dzemdību vieta! Pieķēros vērsim pie ragiem, šodien vai nekad, un sajutos pazudusi. Gribēju tikai izdarīt vienkaršu lietu - sastādīt iepirkumu sarakstu dzemdību somai un mazuļa pirmajām drēbītēm, bet apstājos - man vajag dzīvu cilvēku pretī! Dzīvu profesionāli, no miesas un asinīm, kas man pateiktu - dari tā vai tā, un tāpēc. Internets ir pilns ar rakstu un blogu un forumu labirintiem, bet nav nekādas "oficiālas", "nopietnas" informācijas. Dzemdību somas, izrādās, var atšķirties, atkarībā no izvēlētās dzemdību vietas - bet ja man tāda vieta nav sarunāta (nodrošināta), tad kā lai es zinu, ko likt somā? Ginekoloģe par dzemdībām ar mani nav runājusi, tikai veikusi pavisam īsas medicīniskas vēdera pabraukāšanas un mērījusi svara pieaugumu. (dzemdības? nesatraucies, nedomā par to, tās ir tikai vienu dienu, un pēc tam vairs nav! Es teicu - man lūdzu, vajadzētu kādu uzticamu rokasgrāmatu, tipa "grūtniecība un bērns for stupid young mummies", kur no A līdz Z būtu uzrakstīts, kādi procesi notiek, ko drīkst un ko nedrīkst, ko ēst, ko darīt ar bērnu, kā ģērbt, kā mazgāt, kā turēt, kā kopt, ko pirkt. Ā, viņa atbildēja, tev ir jautājumi par to, kā uzvesties grūtniecības laikā un par to, kā kopt bērnu? paskaties valsts "portālā" www.grutnieciba.lv. - Paskatījos , tur nekā nav, atgremoti, īsi, virspusēji rakstiņi, samesti nepārskatāmā veidā pa neloģiskām sadaļām. neka īsti nopietna, tad jau tas pats cālis.lv ir sakarīgāks un dziļāks). Uz kādiem kursiem vai vingrošanām, kur varētu satikt profesionāļus, kuriem "piekabināties", līdz šim nevarēju iet, jo biju pārāk aizņemta ar darbiem. Tagad atbrīvojos, un izrādās, nemaz vairs nevaru iet uz neko tādu, jo valstī ir bēbīšu bums un visu nākamo mēnesi nevienos kursos brīvu vietu nav. Prasīt palīdzību savai mātei, māsai, māsīcai, radiniecei, draudzenei? Mātei un radiniecei es neuzticos (cita paaudze, cita izglītība, citas vērtības). Labi, ka vismaz ir divas apbērnotas draudzenes. Vārdu sakot, līdz pat šim brīdim neviens profesionālis 8 mēnešu laikā uz mani nav palūkojies ilgāk par 5 minūtēm vai tā pa īstam aptaustījis vēderu, un ja man tagad pēkšņi sāktos dzemdības, es nezinātu, kur doties, un bērns piedzimtu pliks drūmajā februāra salā. Sajutos, ka ar visu šo lielo bēbīšu bumu, ar visu mūsdienu moderno medicīnas un aprūpes sistēmu un ar visu lielo valsts atbalstu, tādas atsevišķi stāvošas young dumb mummies kā es joprojām nevar iegūt uzticamu (!), profesionālu, modernu informāciju un atbalstu, un ir ļoti atkarīgas no sagadīšanās un veiksmītēm. Man taču nebija ne jausmas pat par tādām lietām, vai ginekoloģe man iedos vecmātes vai slimnīcas kontaktus, kaut kādu nosūtījumu, vai tamlīdzīgi, vai arī man kādā brīdī vienkārši jāsēžas ātrajā palīdzībā un kur vedīs, tur vedīs. Labi, ka vismaz ir to pašu "neoficiālo", neuzticamo internetu āres un 2 apbērnotas draudzenes. Tā es uzzinu par to, ka ir tāda "Stārķa ligzda", ka ir tādas "dabiskās dzemdības", ka epiziotomija ir ne tikai nepatīkama, bet arī ļauna un nevajadzīga, un ka iespējams trenēt vagīnu ( http://www.bernuarsts.lv/index.php?T=29 ), un ka slimnīca un vecmāte man ir kaut kādā mistiskā veidā jāatrod un jāizvēlas pašai uz savu roku un savlaicīgi, un jānoslēdz līgums, citādi mani aizvedīs sazinkur pie sazinkā. Ar plikuma problēmu es nolēmu tikt galā ātri un nesāpīgi. Doties uz bērnu veikalu miniKid.lv klātienē, un pa pusstundu kopā ar pārdevēju ātri salasīt mantas groziņā no tā, kas ir pieejams uzreiz uz vietas. Nav pats daiļākais iepirkšanās veids, un rāpulīšiem ne visiem ir mans mīļākais dizains, bet man pretī ir dzīvs cilvēks, pārdevēja, un bērns nebūs pliks. Vismaz nepavisam pliks. Rīt kārta vecmātei. Piezvanīju bezmaz vai uz labu laimi uz vienu no telefoniem, kas izlikti "Stārķa ligzdas" mājaslapā. Balss pa telefonu bija laipna, pretimnākoša, enerģiska, tas vieš manī cerības. Ceru ar šo starpsoli atrsināt arī dzemdību somas lietu. | | Monday, December 29th, 2014 | | 2:43 pm |
34. nedēļa
Mana topošā māmiņa šodien nolēma pierakstīt visādus faktus par mani, it sevišķi tos, kuriem varētu būt kāda saistība ar manu turpmāko fizisko un garīgo izaugsmi.
Man pašam ir 34. nedēļas (iekšpuses nedēļas. kad piedzimšu, tad tās atkal atsāks skaitīt no nulles, jo mēs neesam ebreji, un tāds ir ieradums.)
Tas ir gandrīz 8 mēneši.
Es tiku ieņemts priecīgos maija priekos, un man paredzēts piedzimt aptuveni pēc pusotra mēneša - ap 12. februāri.
Tagad man rit 34. nedēļa, un nu jau es un mani pavadošais augļūdeņu maiss, mēs abi esam māmiņai galīgi apnikuši, viņai visu laiku mūs ir jānēsā, miegā un nomodā. Agrāk viņai bija grūti uzvilkt un novilkt zābakus un zeķes, bet sākot ar šo nedēļu viņa brīžiem vispār vairs nesaprot, kā tādas lietas darīt, jo ceļi atduras pret vēderu. Viņa tagad visu laiku valkā melnas treniņbikses vai legingus un vienmēr vienu un to pašu melno, plato, garo bītlenīti - citi apģērbi vairs nav paciešami. Šajās svētku brīvdienās viņa vispār neko nestrādā, neko nedara, tikai meditē un levitē un krīt sapņainā, slinkā apātijā, kamēr vīrietis mazgā veļu, kurina krāsni, cep kartupeļus, iepērkas un iet uz darbu. Tas viņai sāka jau apnikt, tāpēc viņa vismaz pierakstīs faktus par mani, lai būtu no šīm dienām kāds labums.
Māmiņai 29 gadi.
Tētim 34 gadi.
Gēni:
Abi topošie vecāki šķiet, ar visai labiem gēniem, neviens no viņiem nekad nav īpaši aizrāvies ar slimošanu, un abi var visai viegli noskriet caurmērā 10 kilometrus. Kad satrenējas, tad arī vairāk.
(Kāpēc slimot, ja var slinkot?)
(Nedaudz dzīvi gan traucē pastāvīgas un/vai sezonālas apātijas/depresijas lēkmes).
Brūni mati. Māmiņai nedaudz gaišāki, tēvam nedaudz tumšāki.
Etniskās asinis - māmiņai vairākās paaudzēs iestiepjas latviskas izcelsmes vienkāršu ļaužu radi, no tēva puses ir arī krievu asiņu piešprice).
Ko es ēdu caur nabassaiti:
Māmiņa nesmēķē un nelieto vielas, kas tiek uzskatītas par sliktām un riskantām, izņemot cukuru un cukuru saturošus produktus visai lielos daudzumos.
Tajā pašā maijā viņa gan vairākas reizes salietojās alkoholus, bet tiklīdz uzzināja par mani (man bija jau sešas nedēļas), tad pārstāja to darīt, jo izlasīja, ka tādi mazi ķermenīši kā manējais nepanesot un nefiltrējot tik stipras indes. Dažreiz gan visu šo mēnešu laikā viņa nav noturējusies un ir paostījusi un palaizījusi vīna, liķiera un šampanieša piles.
Visu vasaru viņai izdevās uzņemt vitamīnu kravu sezonas augļu un ogu veidolā, rudenī viņa atsāka ēst tikpat neveselīgi, cik visu mūžu, un mierināja savu sirdsapziņu ar šādām tabletēm: magnijs, folskābe un grūtnieču vitamīnu komplekss "Mamita", novembrī atmeta folskābi un sāka patērēt kalcija sūkājamās tabletes. Tām laikam klāt ir cukurs, tāpēc ir tādas dienas, kad viņa nenoturas, un nosūkā divas tabletes, nevis vienu.
Citādi māmiņa bieži ēd griķus, vīra ceptos kartupeļus ar sīpoliem, auzu pārslu putru, un dažāda veida latvisku variāciju kompleksās pusdienas ēdnīcā. Ik pa laikam salātlapas ar gurķiem un tomātiem un eļļu.
1 - 2 kafijas dienā, nestipras (daudz piena), bet ne katru dienu.
Galvenais trūkums viņas diētā ir nepietiekams ūdens patēriņš. Labi ja pāris glāzes ūdens dienā, citreiz pat mazāk.
Neregulāras ēdienreizes.
Svars:
Māmiņas normālais svars pēdējos gados svārstās starp 50 un 53 kg.
Jūnijā: 52 kg
9 nedēļas: 53 kg
12 ned.: 52,4 kg
18 ned.: 53,4 kg
26 ned.: 59,1 kg
30 ned.: 59,5 kg
Nupat pirms dažām dienām viņa sāka lietot pretstriju krēmu, katram gadījumam. Striju vēl nav, ir tikai brūna, vertikāla strīpa precīzi vēdera vidū un niezes sajūta.
Ko es klausos:
Ar Mocartu, Čaikovski, Haidnu un Gustavu Māleru (Symphony No. 2 'Auferstehung', Māris Jansons, Royal Concertgebouw Orchestra) mani palutināja tikai dažas reizes. Šad tad ar popmūziku, bet vispār diezgan reti.
Visbiežāk esmu klausījies tastatūras klaboņu, grāmatas lapu čaukstoņu, māmiņas balsi, vilciena dunoņu, kā arī lekcijas universitātē.
Spārdīšanās:
Kad esmu izsalcis , tad pastiprināti spārdos, pēdējā laikā esmu iemanījies arī trāpīt pa konkrētām vietām - pa ribām, pa kuņģi vai pa urīnpūsli.
Pārsvarā apmierinos ar dīdīšanos un grozīšanos, īpaši vakaros, kad māmiņa atslābina vēdera muskulatūru, bet ik pa laikam aizraujos ar atsevišķiem spēcīgiem sitieniem. Citreiz ritmiski klauvējos, aptuveni uz katru 2. vai 3. māmiņas sirdspukstu, šādās nodarbēs, ja vien gribu, varu būt visai neatlaidīgs, un darīt to ilgi, ilgi. | | 2:23 pm |
Ir ļoti agrs, fragmentārs Ziedonis
Saule vēl nav atvērusi acis. Māte nav sākusi manu šūpuli šūpot. Tēvs vēl nav gājis zirgus kopt.
Grīdas dēļu šķirbās vēl guļ vakardiena. Viena nopūta dus trauku dvielī, un viens lamu vārds gruzd pavardā pelnos. Bet vakara miegs pārnāk rīta miegā, un pamostas cepure uz galda.
Es nemaz vēl neesmu. Es nekad neesmu gājis, neesmu skāris durvju rokturus, neesmu dziedājis rīta rasā. Es pat neesmu redzējis sauli. Man teica, ka viņa lecot agros rītos starp trešajiem un ceturtajiem gaiļiem vai starp kādiem citiem gaiļiem, varbūt esmu sajaucis, bet tā stunda ir tuvu, jo vīri miegā ir pārstājuši krākt un sārtojas logu aizkari.
Saules vēl nekur nav, ir stipri drēgaini, un celiņš ved miglā.
Un tad atveras istabas durvis, iznāk māte un saka - Drīz lēks saule.
Un drīz tu būsi man dēls. |
[ Next 20 >> ]
|