atvase's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, October 12th, 2015
| Time |
Event |
| 9:42p |
Par ceļojumu
Tas bija no 12. septembra līdz 1. oktobrim. 1 lidmašīna turp, 1 lidmašīna atpakaļ, abas reizes A. krietni saraudājās, bet tas nebija saistīts ar gaisa spiedienu, viņš nebija arī sabijies no gaismām vai cilvēkiem. Vienkārši bērnam uznāk miegs, un kā tādos apstākļos var aizmigt? Mamma ierāvusies šaurā sēdeklī, pat pašūpināt mazuli tikpat kā nav iespējams, kur nu vēl darīt to viņa mīļākajā pozā, kur nu vēl troksnis un gaismas tajā brīdī. Kad neraudāja, tad locījās uz visām pusēm, meklēdams, ko vēl varētu izraut no rokām blakus sēdošajiem pasažieriem. Astoņarpus kilogramu prieka uz trim stundām bez iespējas piecelties kājās.
Pārējās dienās A. dabūja ļoti daudz braucienus mašīnā, divreiz pārbraucām šķērsām pāri Spānijai, un vēl daudz ķengursomas, daudz arī gulēja ķengursomā, daudz banānu, un daudz kalnu. un cilvēkus, pat tik daudz cilvēkus, ka uz vienu dienu mamma un tētis viņu atstāja draugiem, ap kuriem spietoja bars vecmāmiņu, tanšu un māsīcu (kuras laikam "ilgi nebija dabūjušas"), bet paši aizbrauca izklaidēties. Cik Latvijā tas likās grūti - atstāt kādam A., vesels pasākums, tas tur likās tik viegli un dabiski, un vispār kādas problēmas tikt galā ar vienu zīdaini? Tur tēvocis Nika viņu apsēdināja, jo "nezināja, ka viņš vēl neprot", un tad nu mēs nākamajā dienā atklājām, ka A. prot stabili sēdēt uz grīdas.
Tētis uznesa A. augstā, šaurā, stāvā galna galā, kas saucās Vēja klints, Peña del Viento, 2000 metru v.j.l, un tur A. uztaisīja kaku. Pēc tam kāpām lejā.
Citā dienā mēs A. pliku apsēdinājām pludmalē smiltīs, viņš stabili apsēdās, kādu brīdi spēlējās ar izskalotiem kociņiem un ēda smiltis, tad mēs viņu nomazgājām ledusaukstos viļņos, jo nezinājām, kā citādi dabūt pietiekami tīru, lai apģērbtu un liktu ķengursomā, A. mazliet paraudāja, un bija tīrs, un nesaslima, bet nākamajā dienā kakāja smiltis.
Atceļā pēdējā viesnīcā Barselonā, dienu pirms izlidošanas, A. ieraudzīja atvērta skapja zemos plauktiņus, pierāpoja klāt un izdomāja piecelties stāvus. Un kopš tā brīža līdz pat šim brīdim ceļas kājās, kad vien var. | | 10:24p |
Varētu likties, ka te tas tāds milzīgs rožu dārzs vien
Neizpratne, it sevišķi tajās reizēs, kas dodamies uz kopistisko rotaļāšanos ar bērniņiem pirmdienās, no kurienes rodas tās labi ģērbtās, smaidīgās, aktīvās māmiņas, kuras rāda saviem labi audzinātajiem mazuļiem, kā pareizi mest bumbiņu vai sist pa ksilofonu, vai kā dejot aplītī un dziedāt, bet A. mammai neizpratne par to visu - kurš viņu vietā guļ, tīra māju, gatavo ēst, baro bērnu, mazgā bērnu, novāc ēdienu čupas no visiem kaktiem, savāc rotaļlietas, mazgā veļu, iet dušā, tīra zobus? Kur ir viņu noslēpums? Lūk, A. mamma, atbrauca no ceļojuma, bet necik dienas nav pagājušas, kad viss ir slikti, A. naktīs raud ik pēc pusstundas, pa dienu arī nav nekāds lielais miegs, un mammai jau tā apnicis tas tunelis "Mamma-Bērns-Neizdarītie Darbi", ka tāda ucināšanās ar mantiņām un dziesmiņām uzdzen tikai nīgrumu, un tās jaukās uķi puķi māmiņas arī, nākotne zīmējas drūma un melna, jo liela daļa meitenes, kad kļūst par sievām un mātēm, drīz vien pēc tam kļūst arī par neglītām un apnicīgām raganām, ar kurām par filozofiju neparunāsi, bet Dieva dēļ, nepielāčojiet grīdu! un tāpēc, piedod atvase, ja izaugsi liels un šo visu lasīsi, un es ceru, ka iemācīsies kaut kad kaut kā runāt un dziedāt arī tā kaut kā pats no sevis? Jo mamma klusējot nomaina pamperu un klusējot uzvelk kombinezonu. Jāaizdomājas, vai tiešām A. uzaugs līdzīgs tiem citiem mazuļiem? |
|