| 6:18a |
Aiz neko darīt - "BVĒ" - tikai nestāstiet to vecmāmiņām
Bērns vēl nesēž, bet cietais ēdiens jau patīk? Nu neko, dabūja uz virtuves grīdas (uz tīra dvieļa) griķu kaudzīti un vārītu (bet ne pārvārītu) burkānu, kas apviļāts miltos, lai vieglāk saķert. Apēda visu pa tīro. Pat ņēmās un centās kaut ko darīt ar karoti. Pa griķiem rakties ir tikpat interesanti kā rakties pa zemi, tikai var arī vēl paēst. Un zemi jau A. vairs neēd. Viendien tētis pat atļāva A. zemes rakšanas procesā pagrauzt zemē atrastu koka miziņu - ja nu A. saprot, ka tādas nav garšīgas?
- Bet pa ziemu viņš tāpat visu aizmirsīs.
- Bet mums mājās ir puķupodi.
Bērna Vadītu Ēšanu noteikti izgudroja sliņķi, kas arī ir cilvēces virzītājspēks. |
| 6:28a |
Aiz neko darīt - saraudināju ar balsi vien
Spilgtie aizkari pie istabas logiem pievilina A. gluži kā kukaini, kas tiecas pēc naktslampiņas. Un no palodzes lejup nokarājas kaut kas garš un melns - tas ir galda lampas vads, bet A. jau to nezināja. Kā iedegās A. actiņas, kad viņš ieraudzīja to vadu! Tad mamma stingrā, satrauktā balsī teica "nedrīkst! nedrīkst! nerauj!" un vairākas reizes parāva pati, un A. redzēja, kā lampa nokrīt no palodzes uz gultas. Vienu reizi atļāva A. paraut to vadu tā, lai lampa krītot lejā, mazliet aizķertu A. galvu (nu īstenībā tā pītā lampa ir tik viegliņa un apaļa, ka arī uzkrītot stipri virsū, nekas slikts nenotiktu), tad atkal teica nedrīkst!! un rādīja, kā lampa krīt. Un A. vairs nesniedzās pēc vada, bet vienkārši sāka gauži raudāt. Interesanti, vai tas kaut kam noderēs. |