|
Ir pagājis aptuveni mēnesis, un esmu atkal gatavs pastāstīt jums par maniem pēdējā laika favorītiem mūzikā. Jāsāk ar to, ka nesen noklausījos podkastu ar Ričardu Spenseru, kas ir pamatīgi ietekmējis to, kā es uztveru to, ko klausos. Piemēram, tagad, klausoties muzonu, domāju par to, ko konkrētais gabals cenšas paust. 1. Death In June - Nada! Šomēness esmu DIJ fanboy. Staigāju ar Rose Clouds of Holocaust kreklu un noskūtu galvu pa Rīgas ielām, biedējot mazus ebreju bērnus. Nada! īstenībā ir pirmais DIJ albums, ko dzirdēju. Tas bija 2015. gadā, ātrais zēns, brouzēja /mu/, meklēdams stilīgu muzonu, ko paklausīties. Un atrada! Šis tiešām ir lielisks albums, tāpat kā ar Arca, arī šis man neapnīk. Lai gan, ja dzirdu šo kādā publiskā vietā, jūtos nelabi. 2. Dmitri Shostakovich - The Jazz Album (Jazz Suite) Šostakoviču klausos tagad 3. rudeni pēc kārtas. Tagad gan vēl nav rudens, bet mindsets man pilnīgi rudenīgs. Anyways, labs komponists, laba svīta. 3. John Maus - Screen Memories Pirmspēdējais John Maus albis, labs albis. Ja nebūtu labs, tad neiekļautu sarakstā, bet nezinu, ko baigi daudz varu piebilst... 4. Richard Wagner - Tannhäuser Mana mīļākā Vāgnera opera, šo klausos, jo šis gabals man saistās ar labiem laikiem (lai arī cik muļķīgi tas neizklausītos), šo klausījos tad, kad biju drausmīgi laimīgs, un arī tagad, kad dzirdu vijolītes skaņas uvertīrā, maigi pasmaidu pret pasauli. 5. Joaqín Rodrigo - Concierto de Aranjuez Brīnišķīgs piemērs 20. gs mūzikai, kad liela daļa komponistu bija aizrāvušies ar deģenerātismu. Thank you for reading, shalom |