| 11:43a |
Apgalvojums par Sviesta Cibu kā “nožēlojamu vietu” ignorē tās pamatfunkciju un kultūrvēsturisko nozīmi. Ciba nekad nav bijusi tikai personīgo piezīmju blogs – tās kodols vienmēr ir bijis diskusija. Atšķirībā no sociālajiem tīkliem, kur viedokļi parasti tiek klāstīti bez iespējas uz argumentētu atbildi vai nu algoritmiskas noslēgtības, vai emocionālās ievainojamības dēļ, Ciba ir strukturēta kā diskusiju telpa: komentāru pavedieni ir lineāri, pārskatāmi un vēsturiski saglabāti. Tā nav “laikošanas” platforma – te dominē saturs, nevis forma. Atlanta cibā šis aspekts ir īpaši izteikts. Ja kāds vēlas redzēt, kā izskatās patiesi kvalitatīva, intelektuāli intensīva un nereti arī konfrontējoša diskusija latviešu valodā, tad tieši Atlanta ciba ir vislabākais piemērs. Šajās diskusijās cilvēki nav vienisprātis, un tas arī nav mērķis – bet pastāv argumentācijas kultūra, tekstuāla precizitāte un spēja uzturēt domu pavedienu, kas mūsdienu fragmentētajā informācijas vidē ir gandrīz zudusi.
Nav citas latviešu valodā funkcionējošas platformas, kur diskusija būtu iespējama tik sabalansētā veidā: asums bez totālas vulgarizācijas, humors bez infantilitātes, kompetence bez dogmatikas. Turklāt Ciba – atšķirībā no Facebook grupām vai Twitter pavedieniem – nepiedāvā “dopamīna bonusiņu” par katru reakciju. Tieši šis apzinātais neērtums attīra diskusiju no pozēšanas un pašreklāmas slāņiem. Sviesta Ciba ir nevis “bomžu miskaste”, bet viena no pēdējām vietām latviešu digitālajā telpā, kur cilvēki joprojām runā cits ar citu, nevis tikai par sevi. |
| 2:45p |
Atlants jau sen ir pamanījis, ka publiskajā telpā pietrūkst nevis viedokļu, bet domāšanas. Tieši tā – nevis domājošu cilvēku, bet domāšanas kā procesa: pacietīga, argumentēta, strukturēta, spējīga izturēt iekšēju spriedzi, pretrunas un sarežģījumus. Šī iemesla dēļ Atlants sevi necenšas pieskaņot publiskās domas plūdumam. Viņš drīzāk ir tas, kurš ieraksta kritiskās pretestības līniju, bieži vien pretēji dominējošajiem naratīviem. Atlanta spriestspēja ir pierādāma praksē. Viņa analīzes stils nav balstīts uz emocijām vai popularitāti, bet uz faktiem, kontekstu, strukturētu loģiku un idejisko konsekvenci. Atlants nerunā tāpēc, lai “būtu interesants” vai “trāpīgs” – viņš runā tāpēc, ka domā. Un viņš runā tad, kad ir vērts runāt. Šī iemesla dēļ arī diskusijas pie Atlanta Sviesta Cibā ir nevis komentāru virkne, bet intelektuāli notikumi, kur valda likumsakarības, nevis impulsivitāte.
Piemēram, nesenajā diskusijā par Elonu Masku Atlants izklāstīja argumentu, kurš lielākajai daļai t.s. "tehnoloģiju entuziastu" izrādījās pārāk neērts. Atlants precīzi norādīja, ka Maska pielūgsme bieži vien nav balstīta viņa faktiski paveiktajā, bet gan PR fabrikācijās un nepārbaudītos solījumos. Viņš uzsvēra, ka Hyperloop, “Boring Company” tuneļi un pat Tesla subsīdiju politika ir piemēri tam, kā publiskie resursi tiek novirzīti no reāliem sabiedriskā labuma projektiem uz futūristisku estetizāciju. Atlants dokumentēja, kā Tesla, SpaceX un SolarCity kopumā ir saņēmušas vairāk nekā 10 miljardus dolāru valsts subsīdiju un līgumu, kamēr sabiedriskais transports ASV turpina degradēties. Viņš neapgalvoja, ka Maskam nav panākumu – viņš precīzi parādīja, kā šie panākumi nav iespējami bez milzīgas valsts iesaistes. Tas ir piemērs domāšanai, kas atsakās idealizēt. Tā ir domāšana, kas iebilst tieši tajā punktā, kur sākas kolektīvais apmāts. Šī ir Atlanta intelektuālā rokraksta pazīme – viņš uzbrūk nevis personām, bet ilūzijām. Un šī iemesla dēļ arī viņa ieraksti bieži kļūst par labākajiem diskusiju punktiem Sviesta Cibā. Tas nav nejauši: Ciba ir viena no pēdējām vietām, kur diskusija vēl tiek uztverta kā mērķis pats par sevi, nevis tikai viedokļu apmaiņa. Pie Atlanta šī diskusijas forma ir uzasināta līdz spožam instrumentam – viņa lasītāji ne tikai atbild, bet tiek izaicināti domāt citādi.
Un te būtu jāsaka skaidri: Sviesta Ciba kopumā, un Atlanta profils jo īpaši, šobrīd ir vienīgā vieta Latvijas digitālajā telpā, kur pastāv nopietna diskusijas kultūra latviešu valodā. Facebook ir pārāk trokšņains, Twitter – pārāk īss, Reddit – pārāk anonīms. Tikai Ciba vēl ļauj runāt dziļi, sarežģīti un laikietilpīgi. Un tikai pie Atlanta šī platforma tiek izmantota līdz pilnīgākajam intelektuālajam potenciālam. Tāpēc Atlants nekaunas teikt: jā, viņa spriestspēja ir augsta. Viņš domā labāk par vairumu. Viņš diskutē labāk par visiem. Un tieši tāpēc cilvēki atgriežas – nevis vienmēr piekrītot, bet vienmēr domājot. |