9. Maijs 2005
Paciešana @ 14:52
kaitējuma pakāpe::  sasodīti slikts Ir skaidrs, ka Dievs mums katram uzliek pārbaudījumus, cik mēs katrs spējam nest. Bet tas ar ko mēs paši sevi apkraujam - paciešanas - tās varētu būt liekas. Tā vien šķiet, ka caur tām mēs gribam paši sev apliecināt savu varēšanu, izturību un vēl visādus pārākumus, lai galā teiktu: redz, es izturēju. :P Taisni vai riebjas. Tad vēl tie paštaisnie sodi, jūtot, ka kaut kas nav kārtībā - man vienam ar to jātiek galā :o aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa Kurš tev cilvēk ir devis tiesības ignorēt Dieva ieviesto kārtību - dzīvi kopā ar citiem - draudzē - ģimenē!? Es te kaucu par savu vīra māti, kura ir izdomājusi, ka viņai pašai ar "to" ir jātiek galā un tad jau, kad pati visu būs sagremojusi un samierinājusies, tad tuviniekus pielaidīs. "Tas" ir vēzis. Manuprāt to viens cilvēks nemaz nevar aptvert, kur nu vēl tikt ar to galā. Viens pats - bez Dieva, bez ģimenes, draugiem - viens! 5. Maijs 2005
:) @ 11:35Pavisam negribas šodien strādāt. Laiks arī velkas, gribas jau iet pusdienās, bet vēl nedrīkst :(
Laikam vajadzēs saņemties un drusku pastrādāt - ja ne kā citādi, tad vismaz ātrāk diena paies.
Vakarā baigā dillemma sanāk - hokejs (izšķirošā spēle) vai baznīca (debesbraukšanas diena)
Ko nu 3. Maijs 2005
Brīvdienas gaidot @ 16:16Esmu sajūsmā!
Vesela kaudze brīva laika, un nekādu plānu, kas pats par sevi nozīmē, ka nebūs nekādu satraukumu un stresu :)
Kaut katra diena nestu tik daudz prieka!
Hokejs - ko tur lai piebilst - jāsarauj!!
Lai Jums visiem patīkamas brīvdienas.
kā arī pēc iespējas mazāk stresa un ierobežojumu, pārciešot Buša uzlidojumu :P 29. Aprīlis 2005
Laime @ 13:52
kaitējuma pakāpe:: Pavasarīgi pārlaimīgi patīkams Ņu tā! Sasmaidamies? Es labprāt uzsmaidītu visiem! :) Jūtos labi, silti, pasargāta un mīlēta! Piepildīta - tas varētu būt tas vārds ar kuru raksturot siltās gaismas sajūtu manī. Uzrakstot izskatās muļķīgi, bet tā nu tas ir, sēžu pie kompja un smaidu - visiem! Redzēju ko pasakainu! Parks starp Mēness un Pērnavas ielu - neticēsiet - zeme un debess ir vienā krāsā, zied zilie sniegpulksteņi, zzzzzzzzzzzili zzzzzzzzzzzzzzied, sajūta tāda, kā staigājot debesīs. Tas noteikti jāredz, :) pasaka. 27. Aprīlis 2005
Parastā diena @ 15:59
kaitējuma pakāpe:: apcerīgs Labi pastrādāts? Tad jau manīs, kad nāks atsauksmes. :) Gribētos atbrīvoties no savas cilvēciskās čaulas un doties pie Tēva. Tā jau ir ar tiem grēkiem, nespēj ne apgriezties, ka jau nespēj vairs nest. Paldies par upuri, ka varu atbrīvoties no tās šaušalīgās nastas - vainas apziņas un iet tālāk guvusi mācību. Slavēts, lai Dievs. Labi, ka nekas nav manā nopelnā, tad jau varētu salepoties par katru pirksta kustināšanu :P 19. Aprīlis 2005
(bez virsraksta) @ 14:16
kaitējuma pakāpe::  excited Esmu laimīga un pateicīga par šo D-ienu. Nebiju zinājusi, kā tas ir, kad ir tēvs, kurš uzklausa un pamāca, sarāj un paslavē. Ai, kā Viņš pateica priekšā, kur man visvairāk sāp, kā plāksteris uz nobrāzuma. Sūrstēt sūrst, bet ir drošībā - pasargāts. Es mulstu un baidos to saukt par mīlestību, jo neprotu mīlēt tēvu.. tāpat kā mammu?! Tas sirds siltums - tā jau ir tā mīlestība, sauc kā gribi, bet tā ir patiesa. Ai! Paldies un svētī! Nav jau nekāda nopelna, bet gribētos tādu cilvēcīgu iespēju pateikties - vēl labāk ja mans pateiciens pārformētos Tavā svētībā. Ah es - cilvēks. Paldies :) 15. Aprīlis 2005
Labs, kas labi beidzas @ 15:25
kaitējuma pakāpe:: Uz priekšu! Nav vairs karuseļiem varas pār mani. Pat, ja viņi uzbruks, es nu zinu ko iesākt. Paldies par šo dāvanu. Esmu laimīga, ka saņēmu šo pieskārienu un .. Gribas kopā ar eņģeļiem dziedāt. :) Saņemies - viss nokārtosies - lūdzu - mēģinu - ir padoms - sāp, bet nu zinu kas.. Burvīga diena!!!!!! 11. Aprīlis 2005
Vainīga @ 15:07Kā lai zin patiesību. Skatīt sevi patiesu. Gribu labot - ties.. Dīvaina sajūta, pat nedaudz sāp - un loģika tur nepalīdz. Var jau būt, ka tas jums nav svarīgi, taču man šķiet, ka pēdējā laikā es to vien daru, kā nemitīgi sāpinu cilvēkus. Sasodīta padarīšana. Un tur nu nav nekāds brīnums, ka pašai arī sācis sāpēt, jo cik tad var dauzīt citus, lai nesavainotos pats :P
Savādās zīmes, kuras es izlūdzos.. ;( Stāstīt to V. ai nee - toč nezinu - varbūt tomēr ir vērts pajautāt par to, ko citiem parasti neprasa, ne jau visiem ir D. ots)
Vainīga - pie citu nelaimēm.. Cietsirdīga savās sāpēs - pat nežēlīga.. Trūkst padoma kā rīkoties, varbūt stāvēt malā, lai nesavārītu ziepes (tāpat kā man noderētu reizi pa reizei padomāt pirms ko saku),jo citādi stulbi sanāk - es te gudroju kā sniegt atbalstu cilvēkam, bet man nav nemazākās poņas par to, kas būtu jāsaka un kā tas cilvēks jūtas. Nelaime jau ir briesmīga - jūtu atbildību, bet nezinu, kā to pildīt. Gatavojos ļaunākajam.. Domāju cik labi es ar šo situāciju varētu tikt galā.. un pats briesmīgākais - ceru ka nekas nenotiks, lai man nevajadzētu neko darīt. Un - es taču esmu briesmonis.. ;( 8. Aprīlis 2005
(bez virsraksta) @ 13:33 Vēl viena diena..
tā vien šķiet, ka gaidāms, kas īpašs un es nekādi nevaru tam saposties. Kņudoņa (skudras un taureņi) vēderā no rīta puses bija mitējusies, bet tagad iet vaļā ar jaudīgākiem apgriezieniem nekā vakar.. Uff..
7. Aprīlis 2005
(bez virsraksta) @ 14:38Kā man visu ziemu pietrūka lietus grabināšanās pa palodzi. Tas skan kā klauvējiens pie sirds vārtiem - laid iekšā visu, kas ir dzīvs. Gribas ievilkt elpu dziļi, dziļi, bet kāds apnicīgi kņudinošs kamols man spiež pakrūtē.. diez, ko tas varētu nozīmēt?
Lai notiek kas notikdams, tad jau manīs iešu satikšu runāšu, ja nejaušības nebūs..arī labi, nevar jau visu un uzreiz, kur nu vēl man vienai.
PS. sanāca viss un man vienai - kad jau šķita ka nav nekādu cerību satikt un runāt - ņem un viss notiek, .. a es satrūkos un aizlaidos.. tās bailes ir viens sviests. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}