13. Jūnijs 2005
Nav @ 14:18
kaitējuma pakāpe::  miegains Miegu ciet. Darbi nevedas. Vissapkārt klusums. Perfekti apstākļi, lai drusku nosnaustos. Ir tikai viens šķērslis, ja kāds tomēr izdomās ienākt - padomās, ka es tā vienmēr :P Jāuzliek kāds dzīvelīgāks muzons, nep labāk radio, vismaz kāds ar mani (man) parunās un man nešķitīs, ka esmu viena un varētu pasnaust. Radio nodevīgi klusē, nodziedāja tik reklāmu un viss - apklusa. Uzliku lai padzied Bono - vienu Vertigo. feeeeeeeeeeeel eh, laps tas Bono. Patiesībā stulba sajūta - nogurums jau pirmdienas dienā, jāsapurinās. Jāapēd kāds vitamīns, jāsarīko pastaiga svaigā gaisā, moš pāries 9. Jūnijs 2005
Kāpēc? @ 14:14
kaitējuma pakāpe::  bažīgs Varētu domāt, ka mīlēt sevi ir grēks. Manas bažas nu gāžas man pār galvu. Es pat nesaprotu kāds ir viņas vadmotīvs (mad motīvs). Slims cilvēks dara ko tādu, pēc kā nav ne mazākās nepieciešamības, paliek bāls un tad saļimst nespēkā un man uz to jānoraugās it kā viss būtu kārtībā, it kā tas būtu parasts nogurums, nevis nenormāla pārpūle pēcoperācijas periodā. Ar šo es svinīgi apsolos censties mīlēt sevi cik tik spēka, lai ar nevērību un sevis nežēlošanu es nesāpinātu cilvēkus, kuri mani mīl. Kaut viss beigtos labi.. 6. Jūnijs 2005
šīs dienas oga @ 17:27
kaitējuma pakāpe::  cerīgs Jauka dieniņa, atklāju, ka nākammēnes solītais algas pielikums jau atrodas manā kontā :) Patīkami. Viena problēma - jāiet mājās, bet līst lietus, gribēju ieiet tirgū nopirkt zemenes. Tik ļoti kārojas šo sarkano, smaržīgo ogu un tik ļoti negribas samirkt :( Eh - vajadzēs vien slapjai brukt mājā, bet vēl ir cerība, ka pāries (nu ne jau kāre pēc zemenēm) :P 27. Maijs 2005
..Will.. Kill.. @ 15:15
kaitējuma pakāpe:: feel like an alien Atmiņā atausa dziesmiņa: Bang bang, he shot me down Bang bang, I hit the ground Bang bang, that awful sound Bang bang, my baby shot me down... Bet ir tā, ka tā zeme ir izsista no apakšas, tā ka jāveļas iekšā (varbūt laukā) melnajā caurumā.. Laikam jau tu cilvēks nevari (pat nevajag) uzņemties atbildību par citu sastrādājumiem. Droši vien nebāzīšu savu degunu, lai viss rit savu gaitu. Negribētos pēčāk teikt: gribēju kā labāk - sanāca.. (sht) Domāju par nāvi - tu cilvēks dzīvo, neko nenojausdams un te pēkšņi viņa piezogas un saka: iepazīsimies! Gaidi mani, precīzi nepateikšu, bet drīz! Un tad jūs kļūstat par ceļabiedriem, jo doma par viņu tevi ne uz mirkli neatstāj. Njā, tāda paziņa.. grūti ar vēl kādu draudzēties.. 25. Maijs 2005
Vasara @ 16:59:) Nu vienkārši kolosāli - pilsētas prieki - esmu iesauļojusi Tkrekla piedurknes, varētu pat teikt, ka tās manā miesā ir iededzinātas. Kas par to, ka sūrst, vairāk smeldz tā apziņa, ka esmu ieguvusi kolhoznieku iedegumu (kakls un rokas sarkani, a pārējais - kā piena pudele). Baigā sodība - man skapī ir jauks krekliņš uz lencītēm :( 24. Maijs 2005
Nav obligāti @ 20:08
kaitējuma pakāpe:: nolakoju sarkanus nagus Pacensties un darīt prieku citiem, sevi noliekot maliņā. Ja mana dzīve un laiks piederētu man pašai - es to pavadītu guļot un sapņojot. Sagādāt iepriecinājumu nemaz nav viegli, ja bez atdeves. 19. Maijs 2005
Sevis zāģēšana @ 19:17
kaitējuma pakāpe::  Maldīgs Mulsinoši.. Cilvēcīgi, bet kaut kā nepareizi. Tā vien šķiet, ka tīšu prātu lienu un ārdu sevi laukā, lai tik mani pažēlotu. Gribu saņemt konkrētas atbildes uz retoriskiem jautājumiem. Jautājumiem, ko atbildēt var tik Dievs. Nu nav man skaidrs, kā rīkoties un kur ir mana vieta. Nu īsti lapās laisties negribas, bet tā kā derētu justies ērti tur, kur esmu. Skaidrības labad, gribētos nebaidīties no neatbildētiem jautājieniem, bet gan pieņemt šīs situācijas, kā nezināmo, bet pamācošo.. Izdzīvot šo jauno un musinošo, lai mācītos. Nemaz negribas zināt, kas liek cilvēkam sargāt citu jūtas, laikā, kad tiek pārdzīvotas bailes no nāves, jo tas nozīmētu pašai saskarties ar to un stāvēt nāves priekšā, bet es tam vēl neesmu gatava. Man pat bail skatīt citu ciešanas, kur nu saskarties ar savām. Pat nezinu kā lai to nosauc - nu esmu es gļēva 16. Maijs 2005
(''\('_')/'') @ 17:14 trakoti gribas lai kāds samīļo un atļauj izraudāties, neuzdodot nekādus jautājumus.
Kaut nebūtu jākaunās no asarām un sevis paša. Citreiz gribas sirdi nest pa priekšu atvērtā delnā, lai redz, lai zin - nekautrējoties par to vai ir muļķīgi kreņķēties par tām lietām, kas nomoka sirdi vai arī tās ir visu atzītās lietas, kur pasaule diktē - jā šeit drīkst sāpēt.
Pieprasu brīvību uz sāpēm par visu, kas spēj izraisīt kaut kādu nebūt jušanu! Brīvību uz smiekliem par lietām, kas tev vienam izraisa sajūsmu. Brīvību smaidam, bez iemesla, lai tas nebūtu kritērijs pēc kura vērtē prāta spējas. Es gribu brīvi just savu jušanu, smiet smiešanu un izraudāt raudāšanu tad, kad manai dvēselei to vajag!
Lūdzu pēc iecietības un tolerances - nesu savu sirdi saujā!
12. Maijs 2005
!!!!!????? @ 16:44Skat kā - mēnesis ir apkārt un jaunas likstas klāt. Nupat ieskatījos kalendārā, kad pēdējo reizi raudāju. Gandrīz precīzi :P
Tulīt apvemšos - arī zīmīgi - neapmierinātība ar sevi man izsauc sliktu dūšu!
Kas man šajā visā jāsaprot, kas jāielāgo un jāņem vērā? Vai esmu to sapratusi - drīzāk jau, ka nē - citādi nejustos tik slikti. Paldies Dievam, ka vismaz ir daudz darba, ka neatliek laika sevis žēlošanai - drīzāk tas laiks ir dikti limitēts.
Pašsuģestīvās analīzes beigas .punkts. SOS @ 16:36
kaitējuma pakāpe::  Panikā Pagaidām nav izmaiņu.. Kā iedomājos par visu šo putru - tā raudāt gribas. Varētu saķert galvu un mukt, ko kājas ness prom no šī visa ārprāta. Otrs variants - varētu atmosties, kā no slikta sapņa. Saņemties un dzīvot tālāk. Dievs dod man spēku, iecietību un pacietību. Vakar tā izkliedzos, ka šodien kauns, aš zemē ielīst iekāriens uznācis. Pats stulbākais, ka reāli žēl man ir sevis un uz pārējiem es dusmojos. iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii kauciens pa visu pagastu, tikai nebīstas, tā esmu es, nevis izsalkušu vilku bars.. sarkasms - droša pazīme, ka esmu tuvu panikai. Patiesība ir tāda, ka man gribas nevis samīļot un pažēlot, bet riktīgi izlamāt par aklumu un kurlumu, kas nemazinās. Varbūt es maldos, varbūt akla esmu es pati?! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}