Astora

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
paskatos uz ielām - vienīgi vienīgi pāri. paskatos uz normāliem vīriešiem - visi aizņemti - tam draudzene, tam arī un šitam, kas daudzmaz jēdzīgs arī.
tātad, atliek vien laikus ieģādāties kaķi un savlaicīgi norakstīt sevi vecmeitu kategorijā. negribas, bet...
* * *
apbrīnoju dažu pazudušo ipatni - pēkšņi parādās kā tāds rēgs un sāk baigi viedo dzīvās ētikas mācību lasīt. nez kurā gultā viņš to būtu iemācījies vai kurā....datorspēlē ... :D :D :D
* * *
jūtu sevī pragmatisku cilvēki, kuram vienīgais par ko ir jādomā ir izlgītība un darbs. kur tusiņi, kur draugi. šķiet, ka tas viss bija kaut kad. pārvēršos par pieaugušu cilvēku ,bez jūtām gan.
* * *
paliga, es grimstu dzilja jo dzilja izmisuma, varbut kads zin labu psihiatru. laikam nekas cits vairs nelidzes .
* * *
draudzene tikusi laimga pie džeka, es priecājos par to, ka vienīgais vīrietis ,kas mani vēl daudzmaz mīl ir mans suns. katram savs.
* * *
mana dzive bez saules ka melniem mākoņiem ieskauta. neredzu neko vairāk par aptumšotu nākotni un daudz daudz baiļu par to, kas mani sagaida. man pat rītdienu negribas sajust, vien ierakties čaulā ,stūrītī ieritināties un lūgt lai tumšais kaktiņs mani pasargā no pasaules posta, kas ikdienu nāk par manu galvu kā vienas vienīgas bēdas un asaras.
ak,ja es spētu atcerēties, kad pēdējo reizi smaidīju. kad tas bija? hmm....šķiet, ka 27. augusts, dīvaini, atceros tos cilvēkus, to vietu, bija labi. bet drīz jau mēnesis kā esmu aizmirsusi prieka eksistenci.
* * *
negribu ticēt, ka mana nākotne zīmējama tik melnām krāsām kā astroloģija izsakās .eh kur grūti.
* * *
drausmīgi gribas aiziet uz Melno Pietkdienu un piedzerties, līdz kliņķim. viss vienalga, jo zaudēt vairs nav ko, tāpat viss ir zaudēts. bet ja zaudēts, par to jāiedzer ! {priekā}
* * *
šobrīd manā dzīvē univeristāte sāk pat aizist privāto dzīvi. bet labi vien ir, mācības ir labākais, kas palīdz aizmirsties no šīs pretīgās dzīves.
* * *
nekad laikam nesapratīšu, kas mani tā fascinē rokeros. nu bāc... nu johaidi, man jau paliek par grūtu lūkoties aiz loga kā te daži vizinās. aaaaaa (uz prieka nāves robežas) beidzos nost. nu johaidi.
* * *
es negribu just, es negribu raudāt, es nevēlos ciest un smagajos brīžos piedzerties līdz nemaņai. vienīgais kas spētu darīt mani laimīgu ir apziņa, ka rītu spētu nekad nepamosties.
* * *
neskatoties uz riktīgi notusēto paģajušo nakti, izdzerto daudzumu alus un alkohola vispār,turklāt man patīk Melnā piektdiena, (daudzmaz metal klipi labi un mūzika ja kas) manas smadzenes un apziņa darbojas mācību režīmā, cenšoties rakstot kārtējo darbu skolai un pasniegt roku pēc jau kura enerģijas dzēriena, lai neatrubītos tepat pie kompa.
* * *
nebiju domājusi, ka nokritīšu tik zemu. bet nu dzīve piespēlē visādus netīkamus pārsteigumus.
* * *
pēdējā laikā ļoti mīlu vientulību. ļooooti. es, kā sabiedrisks cilvēks mūzdien būdams nu ar lielāko prieku visu pasauli sūtu desmit mājas tālāk.
* * *
šitas Ilzei privāti publiski : tas no Tevis teiktā pareģojama nepiepildīsies pat puslīdz, apstākļi ir citi ,situācijas citas un man antidepresantus vajag vēl jo mazāk, drīzāk, lai visi man beidz pist prātu un nebraukā pa emocijām kā pa slidkalniņu !!!!!!!!!!!!!
* * *
viņš iznīcina manī visas esmocijas un jebkuru ticību, ar saviem kreisajiem soļiem, ko pats arī atzīst, man zūd ticība jebkam kas pasaulē būtu skaists.
viss labais manī pamazām izmirst.
jebkuras emocijas, kas lika cerēt un gaidīt ko skaistu, izkūst kā pērnais sniegs saulē
un es jūtu savu garīgo nāvi
soli pa solim
sāpīgi un lēni.
* * *
laikam mīlestībā laimīga nebūšu nekad. uz dullo nokārtošu eksāmenu, izvilkšos no tādiem mēsliem. bet jā. mīlas lietās kā tāds melns melns mākonis. laimes nekādas, tikai ciešanas un asaras. morālais smagums, mūžīgas skumjas un allaž nepiepildītas ilgas. es vienkārši aiziešu pa pieskari jau kuro dienu pārdzīvojot, ka viņš dzerstās sazin kur apkārt, ka mani neciena un johaidi, es pat nezinu kas būs tālāk. vienkārši dzīvot pat bail....
* * *
nekad neesmu atradusies uz tādas morālās sabrukšanas robežas kā šobrīd jūtos. neatceros arī to, kad būtu bijusi tik gara un skumja dzīves melnā svītra. sliktāk būt nevar, ja nu vienīgi pavisam slikti.
* * *
es viņu mīlu, ļoti. bet asara nobirst, skatoties uz tiem 250 kilometriem kartē, kas mūs šķir
* * *
par cik man ir brīva otrdiena, kurš ies ar mani alinu sadzert, pasedet un klaču uzsist??? :))
* * *

Previous · Next