pasaule mani nemana, nejūt, neredz, visi ir par mani aizmirsuši un esmu kā savvaļā atstāts zirgs. savā ziņā priecē, savā ziņā skumdina, bet es dzīvi pieņemu tāda kā ir. vēljoprojām turos pie pagātnes kā glābšanas riņķa un ticu, ka vienalga, lai kādā paskatā dotos uz ielas, es zinu, ka viss ganjau būs okei.
cerams.
cerams.