Astora

ko vairāk spīd saule, jo skumjāk
jo priecīgāki cilvēki -arīdzen skumjāk
un jēgas nav nekam vairs un arī nekādas
kā vientuļš ceļinieks izej Vecrīgas ielas, skatoties laimīgās sejās, laimīgos mīlas pāros un saproti
ar Tevi tā notikt nevar , jo viss ko esi cerējis ir tikai ziepju burbuļi un maldi

vientulība māsa -es rīt braukšu mājās un tad mēs netraucētas pabūsim divatā un neviens mūs netraucēs mūsu asajās dvēseles sāpēs ,jo visiem tāpat būs vienalga.