mna pasaule gaišos toņos, kad par Tevi vien domāju. tāds grūtums un smagums, kad ceņšos šo visu atbīdīt. sēdēju seminārā un gandrīz raudāju cik smagi bija. vakarnakt neguleju, bet gandrīz sāpēs mocījos. kaut viena ziņa, kaut kaut kas. ja zinātu, kā cenšos likvidēt šo mīlestību, šīs jūtas. saliku blokus, bet šķiet, ka to, kas uz sirds, kāds bīda nost. nesanāk - vai tās ir zudušās spējas? nē, tās man pirmdien vēl nāca klāt, tad kur ir tā vaina, vo nesaprotu. šodien, vakarā, es atkal raudāšu kopā ar debesīm, par rozā mākoņiem, kas melnu miglu klāti. un atklal mēs ar Tevi tiksimies, es un Tu - sāpes. apsolu nekur nepazust, bet gulties Tavās skumju skavās. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |