Astora

Centos turēties līmenī, demonstrējot paraugmeitenes statusu, biju tas labais, mīļais un pūkainais ,kad aizejot aiz stūra saprotu, ka tas viss ir bijis tikai viena skaista maska, sagribas pat vienatnē aiziet un piedzerties, lai pateiktu, ka manī nav nekā no tās labās, jaukās un pūkainās, bet gan riktīgs monstrēns, kas dzīvo sev ,savās interesēs un tiem, kas viņu ciena un mīl.
....
Un jā, šodienas saruna par to, ka manas biedrenes ar ko beidzu skolu, sadzemdējušas sīčus un mokas, man lika nodrebēt šausmās, lai piedomātu pie tā, ka bērni ne ātrāk par 30. ja dzīvē ir tik daudz labu lietu, piedzīvojum un pasākumu, kāpec sevi lieki piesiet? Nu nesaprotu to nekādīgi. Lieka dzīves bojāšana diviem un laimīgs neviens. Lai upuris paliek citiem, vēl es jauna, man japadzīvo un tā nedaudz krietni jāuzdzīvo . [kad nākamais reālais pasāciens? Hmm... ;)) ]

Māte ar savu diženo kārtības mīlestību mani ātrāk iedzīs kapā kā pats vecums. Vienkārši neciešami, esmu gatava darīt da jebko, pat veci meklēt viņas vietā, lai tikai viņa man nekristu uz nerviem. Viņa ir vēl nenormālāka kā es, kas nav tikusi pie veča gada. ak vai. [nopūšas]

man patik atrasties visur kur, pat dazreiz pie vientulja upes krasta, bet ne maajaas. ta ir vieta, no kuras atturos cik iespejams, bet ir tizli, ka Tevi tur negaida, bet tikai lamaa un ieniist. Tapec, ja kads ir laimigs savas majas, priecajieties par to, kas jums dots. Novertejama lieta, jo man maaju nav, Es nerunaaju par dzivojamo platibu, bet par vietu, kur Tu vari justies labi, atpusties no liekiem sarugtinajumiem un bus forshi.