Astora

jutos neatkariga no visa - nekas mani neiespaido, neatstaju neuzko iespaidu, pasaule mani nemana, iznjemot skolu, kas janokarto. citu intereshu man nav. skola man tagad ir augstak par visu iespejamo. parejais paliek vienaldzigs.
vel jaietuse, vel jaatpushas, vel japadzivo sev, jo tapat, visiem viss ir vienalga, tad kapec, lai man nebutu vienalga, ja visiem citiem ir vienalga. sabrauks mashina parkaps pari, paskatisies un aizies. ja skumsi, pateiks bus labi un atkal aizies.

pasaule mani nemana, nejūt, neredz, visi ir par mani aizmirsuši un esmu kā savvaļā atstāts zirgs. savā ziņā priecē, savā ziņā skumdina, bet es dzīvi pieņemu tāda kā ir. vēljoprojām turos pie pagātnes kā glābšanas riņķa un ticu, ka vienalga, lai kādā paskatā dotos uz ielas, es zinu, ka viss ganjau būs okei.
cerams.