dvēsele prasa tukšu un klaju lauku. vientulību no it visa. Gribas pasēdēt un izraudāt emocijas, kas krājas, gribas uzrakstīt dzejoli tālēm. Un atkal es paeju paris metru un mans sapnis ka smilsu graudiņš aizlido vējā. Es raugos drūmās tautiešu sejās. Es skatos ka tālumā aizbrauc tramvajs un cilvēki steidz. Es gribu būt viena un pasargāta no visas šīs pasaules trauksmes. Vientuļā klajumā dvēseli ārstēt.