Braucot garām gar to vietu, kur notiek 9. maija svētki, man vienkārši metās klaji nepatīkama sajūta. Bāc, komunisms pilnā sparā, vienkārši skumji. Mēs ,kā zināms dzīvojam Latvijā, tātad te arī ir viss, attiecībā uz Latviju, svētki, gadskārtas, valoda, likumi. Kā zināms PSRS svastika, karogi un viss, kas simbolizē jebkādu režīmu, netikai PSRS ir aizliegts, tātad, kādā sakarā tiek atļautas vispār kas tāds -sirmis un āmurs. Pēc idejas šādi svētki būtu jāaizliedz ar likumu, netikai ļaujot pulcēties, bet pašus aktīvākos komunistus sēdinot cietumā. Latvija nav komunistiska valsts, tāda vēljoprojam savos aizmetņos ir Krievija, tādā gadījumā, kas komunistiem liedz izbraukt uz savu etnisko dzimteni, ja viņi tik ļoti kritiski izklausās kaut vai pret to pašu Gardu un nacionālistiem? Būtībā uzskatu par netaisnu aizliegt nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kamēr tur, Uzvaras laukumā jampadracis iet pilnā sparā, tātad, te jau gribas aizdomāties vai tiem, kas ir nepilsoņi nav vairāk tiesības kā pašiem latviešiem. Mazliet sirds sāp jebkurā gadījumā, jo mūsu gājieni daudzkur ir aizliegti, tiem pauž pretestību tie paši 9. maija spīdekļi. Neaicinu te nevienu uz klajām represijām vai naida izgāstuvi, tomēr ir ļoti žēl, ka mēs, latvieši, šķietami esam nostādi mazliet mazāk par tiem, kas nav un nevēlas kādreiz būt kaut ar Latvijas pilsonību. Varbūt beidzot saņemties un izrauties no apspiestības kūniņas un beidzot paziņot, ka arī latvietis dzīvo Latvijā, jo tad tā arī mēs pazudīsim tajā pelēcībā zem citu tautu kliedzieniem un karogiem...