...
Aug. 7., 2006 | 08:29 pm
mamma iespieda manā somā šorīt, uz Rīgu braucot, 3 burkas dažādu ievārījumu - aveņu, melleņu un ērkšķogu...labu gribēdama,
kaut arī viņa joprojām nav pamanījusi, ka es zaptes vispār nekad needu.
tā nu es šodien ar to smago somu staipījos,
kauns jau teikt mammai, ka tās zaptes tā arī stāvēs ledusskapī neattaisītas
brāļi laukos nodzērušies,
draugu cieņu pazaudējuši
man nav vienalga un tieši tāpēc es nejaukšos ar saviem padomiem viņu dzīvēs
lauku āra disenē, par godu sporta dienai, mazi bērni pārdzērušies vemj un pīpē cigaretes un zāli
veļas žāvētavā dīdžejs ar savu aparatūru
un vienīgā gaisma nāk no uguns - disko bumbas,kas stāv uz statīva un ko kāds pārdzēries purns vēlāk apgāž, salauzdams statīvu
bet manī neizraisās sašutums pat ne mazākajā sirds nostūrītī,
jo vienkārši iekšējās rokas ir nolaidušās
un tā apziņa, ka es neko tur nevaru mainīt manu sirdi tikai nocietina
un padara vienaldzīgu pret cilvēkiem kā tādiem
es tikai stāvēju un dzēru savu skrūvi no vīnogu sulas pakas
kaut arī viņa joprojām nav pamanījusi, ka es zaptes vispār nekad needu.
tā nu es šodien ar to smago somu staipījos,
kauns jau teikt mammai, ka tās zaptes tā arī stāvēs ledusskapī neattaisītas
brāļi laukos nodzērušies,
draugu cieņu pazaudējuši
man nav vienalga un tieši tāpēc es nejaukšos ar saviem padomiem viņu dzīvēs
lauku āra disenē, par godu sporta dienai, mazi bērni pārdzērušies vemj un pīpē cigaretes un zāli
veļas žāvētavā dīdžejs ar savu aparatūru
un vienīgā gaisma nāk no uguns - disko bumbas,kas stāv uz statīva un ko kāds pārdzēries purns vēlāk apgāž, salauzdams statīvu
bet manī neizraisās sašutums pat ne mazākajā sirds nostūrītī,
jo vienkārši iekšējās rokas ir nolaidušās
un tā apziņa, ka es neko tur nevaru mainīt manu sirdi tikai nocietina
un padara vienaldzīgu pret cilvēkiem kā tādiem
es tikai stāvēju un dzēru savu skrūvi no vīnogu sulas pakas