october
Okt. 29., 2005 | 02:44 pm
dvēselīte: dzeltenas un sarkanas lapas
atskaņo: Opus Pro
kāds mīļš cilvēks reiz man teica
"es ticu skumju skaistumam"
bet es viņam atbildēju, ka skumjas lielā daudzumā un ilgstoši nav skaisti
un viņš man nepiekrita...
"es ticu skumju skaistumam"
bet es viņam atbildēju, ka skumjas lielā daudzumā un ilgstoši nav skaisti
un viņš man nepiekrita...
Link | iešāvās prātā {2} | Add to Memories
...
Okt. 29., 2005 | 03:55 pm
un tad atkal viens cits mīļš cilvēks tieši šodien man teica, ka nevajag neko iemarinēt - jo ilgāk marināde stāv, jo tā kreftīgāka un liekas laba, kāda ir;
esot jāizlpēš viss līdz ar saknēm un jāsāk viss no gala,
bet ko darīt, ja nepatīk varmācība?
tad jādomā, ka tas ir gļēvums, vai varbūt jāgaida īstais laiks, kad lietas pašas no sevis sastāsies savās vietās, vai arī kā savādāk?
bet varbūt tā ir mācību stunda/kurss, kas jāiziet, lai tiktu uz nākamo klasi?
bet, varbūt nē...
esot jāizlpēš viss līdz ar saknēm un jāsāk viss no gala,
bet ko darīt, ja nepatīk varmācība?
tad jādomā, ka tas ir gļēvums, vai varbūt jāgaida īstais laiks, kad lietas pašas no sevis sastāsies savās vietās, vai arī kā savādāk?
bet varbūt tā ir mācību stunda/kurss, kas jāiziet, lai tiktu uz nākamo klasi?
bet, varbūt nē...