Dārziņš - 20. Augusts 2005

laikam jau ir tā, ka paejot zināmam laikam, cilvēki pilnībā atsvešinās (te es runāju par tādiem, kas sen nesatikti vaigā) - un ir žēl, ka zūd tā materiālās pasaules saite, kaut arī mentālā joprojām saglabājas... un tad ir tāds viena brīža apjukuma stāvoklis, kad tu vairs nesaproti, kādas tad galu galā ir tās attiecības ar šo cilvēku - vai tev viņu vēl sveicināt, vai izlikties, ka neesi pamanījis, vai, satiekoties nejauši uz ielas, griezt galvu uz otru pusi ... bet kāpēc tā notiek -hvz... kompleksi?

šodien gribētos uzvilkt garu klaitu old fashion stilā, uzlikt galvā cepuri ar platām malām, lielas saulesbrilles uz acīm, garas krelles ap kaklu
un ar kādu jauku vīrieti vai sievieti pasēdēt kādā piemīlīgā āra kafejnīcā - tas varētu būt kādā no Latvijas mazpilsētām, piem., Dundagā, Siguldā vai Rūjienā
un iedzert kapučīno vai džinu ar švepu
un uzsist jestru klačiņu - tik viegli, kā pūciņa
varētu šodien lidot
kaut ko jau izdomāšu, lai kaut mazu daļiņu no šī realizētu!

labs aņuks šodien "Dienā":
Kad vīrietim ir slikti, viņš meklē sievu. Kad vīrietim ir labi, sieva meklē viņu.
Kad sievietei ir slikti, viņa raud. Kad sievietei ir labi, raud kāda cita sieviete.

būtu smieklīgs aņuks, ja vien nebūtu tik patiess:)))