Dārziņš - 6. Jūnijs 2005

tas ir vairāk nekā miris - to vairs nevar reanimēt, beidzot līdz galvai ir aizgājusi tā nolādētā informācija, ka TAS IR MIRIS!
pīšļi pie pīšļiem, putekļi pie putekļiem...
pati sevi esmu izdāļājusi cilvēkam, kurš to uzskata pats par sevi saprotamu, un tikai ņem, ņem, bet, kad ir izgrābis visu tukšu, tad,kad vairs nav ko grābt, tad viņš mierīgi novērš skatienu, it kā jau nesaka, ka vairs nevajag, bet sirdij jau viss ir skaidrs...
tagad melns tukšums - tikai apvalks, iekšē viss izēsts, izsūknēts.
saņemies mīļā, visiem spēkiem saņemies, piecelies un mēģini iet, pacel nolaisto degunu un lūpu kaktiņus, tu to vari, tu to vari, tu to vari

ir tik grūti, kad nav neviena, ko vainot, un sevi jau negribas...
ak, ja būtu vairāk drosmes
mīzeļaste!

šodien noskatīju īsus gaiši zilus svārciņus un arī tīri glītas augstpapēžu kurpes.
svārkus neesmu valkājusi jau gadiem - kāds uzskatīja, ka man esot nepiemēroti augštilbi, bet tagad esmu gandrīz nobriedusi tos nopirkt - par spīti viņam un kā zīmi, ka es turpmāk darīšu tā, kā ES gribu, nevis kā viņš domā par labu esam!
un tad mēs ar Raivīti iesim pastaigā pa Vecrīgu - Raivītis savukārt sapņo, ka uzkrāsos acis un nagus, apvilks fraku un copēs puišus!
tā būs, šobrīd to zinu jau pilnīgi droši!