Dārziņš - 10. Maijs 2005

Jo valodošana starp aparātiem, asinīm, ziediem, ugunīm, rotām, Plandošie rēķini uz šī bēgošā klāja, — Redz slīdam kā aiz hidrauliskā dzinēja Briesmonīgu, nemitīgi apgaismotu — viņu mācībnovietni; Viņus, iedzītus ekstāzē saskaņotā Un varoņdarbīgos atklājumos. Pārsteidzošās atmosfēras kataklizmās Jaunais pāris, nobēdzis šķirstā. — Vai tā ir agrākā neaptēstība, kur piedod? — Un dzied, un uz vietas stāv.

 (c) viens jauks puisis

vai tiešām nekad, nekad nebūs miera?

ir šādas dienas un tur nav, par ko perties

p.s. sevi tašu jāmierina somehow