viņš ņem no manis tik, cik nepieciešams, es jau nedodu neko vairāk, varbūt gribētu, bet dīvaini vērot - viņš tāds kā sabijies laikam, galvu ierāvis, dod ziņu tikai nepārvaramas intereses dzīts, ka tikai es nesaceros:), ka tikai neizpļāpājos par to, kas nekad nav noticis, varbūt slimība vienkārši attīsta grafomāniju manī, un tad es rīkojos tāpat - ņemu tik, cik nepieciešams, bet nepieciešams ir tik maz. :