pēdas nav diezko atsperīgas un mēle nelokās kā gauja, zīmēju seju, ar flomasteriem izkrāsotas acis, lūpās saspraužamadatiņas, vēl tik skoču matos un uz priekšu. piektdienas vakars galugalā.
[es vēl tik zaļa, man vēl tik daudz piedos, es vēl tik daudz piedošu, es vēl tik maz aizmirsīšu, tik daudz iztērēšu un neizturēšu.]
ja es būtu vismaz piecreiz lielāka nekā esmu, es pārgrieztu trolejbusu vadus, aizbrauktu uz jekaterinburgu un staigātu pa miliču gludajām cepuru virsmām.
ejam laukā..