Asiize

asiize @ 01:42 pm: uN NAV nozīmes, kā to sauc, vai par dzīvošanu no smiekliem uz smiekliem, vai par dzīvošanu no raudāšanas uz raudāšanu. Zebra paliek zebra. Man tikai ļoti gribas pavasari, "tu man vēl esi tikai mazs zēns, kas līdzīgs 100 000 citu." Gribās, lai paliek būtība, tāds neizsmeļams īstums, bez šķielēšanas un visiem "viņš/a teica". Gribās, lai īstu vērtību īstu hierarhiju kāds manās krūtīs iekaļ, tā, lai nav variantu, tā, lai es neesmu aitiņa. Ļauties impulsiem, neatskatoties, bet vienlaikus neidealizējot sevi. Lai īstums ir patiesāks par vārdiem, bet vārdi, lai dod tikai labo, lai dusmas nolīst kā lietus, lai ļaunums neizgriež sirdis. Gribās, lai nav pohui. Vismaz tām skaistajām sievietītēm. Un vakar filmā teksts par to, ka nav nozīmes palikt dzīvam, ja nepaliec cilvēks.
Lūk tā.