Asiize

07:48 pm: starp viņu skatēm un randiņiem jūtos viena un lieka un ieslīkstu gaušanās, sevis žēlošanas akacī, kur izeja tikai viena - staigāties pa dzīvokli un palekties pie katras stenderes, cenšoties aizsniegt arvien augstāku punktu.
bet ābols uz galda tik sarkans kā īstu sieviešu lūpas un ir jau laikam vērts un jēga.
un es, mazais drebulis, kas nekad nav varējis fizkultūrā pārlēkt pār buku, kas nekad nav teicis "darīsim tā!" vai arī "man ir viena laba ideja!", kas gājis, kad sauc, paļāvies, uzticējies. Un vēl vienmēr apbrīnoju to, kāpēc allažiņ labi vīrieši man ir trāpījušies blakus - gan ilgstošās attiecībās, gan absolūti neprātīgos one night stand. Viņi visi ir labi cilvēki. Jūtos pasargāta no čakarētājiem. vai arī viss vēl tikai priekšā.

Mazā putna
Lielā sirds – pulsē
Nesasalst
Novalkātiem mētelīšiem
Kara laika bērni
Iebrūk tautas
Iebrūk jumti
Iebrūk sniegs
Putna sirds

un visi impulsi, saskatīšanās, zvani un meili, tas dienas beigās kā upes satek manā jūrā, bet grīva ir pārāk šaura un krasti izskalojas, visa kā ir par daudz. bet kur lai dabū filtrus, kas ļautu visu neizdzīvot, kas dzīvei nelaistu klāt spamu, vai varbūt tieši spams arī ir dzīve.