Asiize

09:06 pm: es zinu, ka man ir taisnība gan, kad domāju, ka spēšu, gan, kad domāju, ka nespēšu. Saulespuķu lauks Francijas dienvidos nu vairs mājo tikai zemapziņā. Es tevi šodien ļoti, ļoti, es tevi šodien kā nekad. Uz ielas tēvs ar dēlu pie rokas, dēls - paliels, tēvs - pavecs. Un man atkal smeldze. "Es eju un skūpstu ar pazolēm ielu" [Čaks, protams, kurš gan cits]. Un viņa ķemmējas un smiņķējas, krāso lūpas, bet ne sirdi.

"un klusi kā mēris atnāk
uz mirkli ārprāts
pūļa kliedzienā
un klusi aiziet tālāk"