Asiize

asiize @ 06:07 pm: "un tomēr šodien katram mums ap sirdi ir tāds pūkainums,/
un tas nav kaķa miegainums,
bet cēls un cildens sniegainums."
[k.s.]

absolūti laimīga un autarķiski pašpietiekama aizbrienu līdz tuvējai tirgotavai, pie kuras sīkie jau paspējuši uzmočit snoumenu.
atpakaļceļā paceļu sauju sniega, ko lēnā garā notiesāju, iepriekšparedzot, ka iela būs tukša un nevienu nesatikšu:)
bet mirklī, kad cītīgi ēdu balto brīnumu, nez no kurienes pretim izpeld divi jaunekļi, saka man čau un novēl jauku dienu - es spēju vien atbildēt ar to pašu
un tiešām nesaprotu, kāpēc kaut kas tik skaists (vienmēr esmu par tādām situācijām sapņojusi) notiek ar mani mirklī, kad pilna mute ar sniegu:)