nu jau skumji sametas tikai mirklī, kad jāklāj gulta 1ai, es pat neizvelku dīvānu tagad, kad vairs nedzīvojam kopā, guļu čokurā tāpat uz maliņas.
neesmu droša, ka kādreiz būs citādi.
rītaskumjas gan palēnām aizslīd.
starp nenovāktām rudens lapām uz sava galda atradu kaut ko naivu, taču aizkustinošu -
Ņem manu viltu
Pret savu brīvību
Un es stāvēšu
Kaila kā bērns
Uz bāra letes
Nenovākta kviešu lauka vidū
Bez bailēm
Bez nožēlas
Mans karogs-
Mani mati
Vējam atdevušies
Mana himna-
Mani sirdssitieni
Tavās
Krūtīs iekalti.
es esmu vēl ļoti jauna, man ļoti daudz ko vēl var piedot. un neapvainojieties nekad uz savu jaunību, neapvainojieties uz Ace of Base, neapvainojieties uz melno acu zīmuli.
dodos tīties kamolā, līdz rītam..