Asiize

asiize @ 03:29 pm: un tas nav domāts tā, kā es to pasaku vai kā tas izklausās, kaut ko pieklusinātu tikai vēlos - rāmu, vienkāršu, mierīgu, harmonisku, protams, kaut ko laizāmu un vienatni arī.
un rīts, kad pamostos no bijuša vīrieša zvana, kurš to vien grib, kā zināt, vai man viss kārtībā. un es viņu, un ir tik labi, ka mēs izšķīrāmies. mēs sapratām, ko gribam.
un gribas sarunas pēc būtības, ne vairs tosdivdomīgos jokus

un saskrēja asaras acīs, izlasot Dairas Āboliņas tekstu Unā - "kad tev piedzimst dēls, tu saproti, ka esi mūžīgs, kad tev nomirst tēvs, tu saproti, ka esi mirstīgs"

un es eju uz priekšu, mati pa gaisu
un nav gaismas nemaz, nemaz tur ārā, tur, kur tikai biezi, biezi Tā Kunga mākoņi man pretim.

nerēķinos un neierēķinu.
man pietiek naudas un pietiek laika - tas ir mans pēdējā laika sasniegums, ar to es tiešām lepojos.
trūkst - cilvēkmīlestības un empātijas, tas slikti.
jā.
.................................................................... ...