Asiize

asiize @ 09:38 pm: ritmiski izsmērēju skropstu tušu apkārt savām divām acīm
vai tiešām lietas uztveram aizvien kā pirmoreiz, ar pirmatnējo kontekstu? Alise Brīnumzemē. Aklā ticība ideāliem, jaunība, ehh. Un kur tavi tikumi? Gribējās skūpstīties. Represijas. Es to visu kādreiz izlasīšu. Kafkas motīvs [man izdodas to uzzīmēt]. Tik drausmīgi gribas progresu, bet, kā lai pārkāpj sev pāri. Varbūt tikai ar zināšanām, lasot, lasot, mācoties, tā kaut kā. Man vienreiz ir nācies dzīvot komunālā dzīvoklī. Meitenes sadziedājušās. Labrīt Tev, labrīt Tu! Ja kāds lasītu, nesaprastu, bet piedotu, es tā ceru. Protams, protams, viss mainās, bet ceru, ka nepienāks brīdis, kad cilvēcību neuzskatīšu par augstāko kvalitāti mūsu sugā. Māte. Un tāds kā pussmaids, pusprieks, nē, tomēr īsts, bet ļoti slēpts piesardzības dēļ, lai neciestu. Un zīmēju cilvēku sejas. Mirst jauna. Gudra kā skudra. Galvenais purpināt, pukstēt, īdēt. Es viņu vilku uz zoba, viņš nesaprata. Kāpēc viņš visu laiku domā? Looks like pataloģija. Sniegu ilggodamies.

Bet tam visam nav nozīmes, jo - netiesā un tu netapsi tiesāts.
Mmm, un tas stāsts par 15 gadīgo puiku, kurš ar 2 gadīgo māsiņu izleca no degošas mājas 2.stāva!

Un jā.