Asiize

asiize @ 11:41 am: Mani bērni ir mana lielākā laime. priecīgu Mātes dienu! (šorīt to novēlēju visām sievietēm pēc kārtas, viena, piecu bērnu māte, apstulbst par novēlējumu un saka - ai, mana māmiņa taču sen jau kapos. saku tālāk, citai, kuras mamma - drošs, ka dzīva; viņa arī apmulst, saka - man taču nav bērnu.) tā vēlējumi palika nepieņemti. Rīgas Adītāja 255.bērnudārzā māmiņas sveicām sieviešu dienā, 8.martā. Ar Silta jauka istabiņa, bērzu malkas kurināt, vēl siltāka vēl jaukāka, kad māmiņa istabā. Es it kā sapratu to domu, tomēr nevarēju saprast, kāpēc mammu jāsauc par māmiņu. Neviens bērns taču tā nesaka. Aizvien mammas par māmiņām sauc tikai pāris man zināmi garmataini vīrieši ap trīsdesmit. Arī vecmāmiņas man nekad nav bijis - ome (ar garo o) un omamma (ar īso o). Bērnudārza draudzenei Elīnai bija groša, bet mana mamma teica, ka tas neesot labs vārds. Māte savukārt ir tikai Latvija vai ome. Jo mamma savu mammu sauca par māti. Tajā bērnudārza svētku sarīkojumā bija mīklu konkurss. Bija jāatmin, kas vērtīgāks par zeltu. Es vienīgā zināju, ka maize. Jo mums mājās bija tāda pati mīklu grāmata.