Laiks izšķīst peļķēs. Atsitās ar mikroblīkšķīti un izšķīst. Palieku es un vēl mazliet. Nav jau nekas daudz no manis pāri palicis. Dedzinu sevi Tevī es. Es zinu, ka Tu to nekad neesi lūdzis. Pati es kūru ugunskuru. Pati pūtu, pati degu. Vien pagales tavas. Un sērkociņi. Lietus piepilda visu. Bļodas, vannītes, sinepju burciņas, notekcaurules. Rīgu. Mūsējo. To pašu, kurai 800. Sev es pāri daru. Apzināti, mērķtiecīgi eju uz … Nezinu, uz kurieni. Plaukstas aukstas - miltos siltos apviļātas, cepot Ziemassvētku cepumus, sasildītas. Tevi es. Tavu vārdu izcepšu no smilšu mīklas. Apdeguši burtu gali. Atkal uguns. Blaumaņa luga “Ugunī” no ugunsdzēsēju viedokļa skanētu pavisam savādāk. Sazaļo. Atvasara būs. Jābūt.