Asiize

asiize @ 10:25 am: tīniski ziemišķas sarkanās vēlmes pieskarties
un tad, kad vīrietis ārzemēs kļūst neaizsniedzami tālu, es nevaru sev iestāstīt, ka viss ir beidzies [steidzies, steidzie] jo joprojām ir sajūta, ka jā un ok. Esmu jau esmu a little bit of outsider, bet, ja tā, tad zinu, ka vienīgi vīrietis - pretstats man, mani saprata, pieņēma. Pārņem absolūti tīniskas vēlmes, kad nevari izšķirties, ko gribas vairāk - seksu vai hagu. Vai "stevmīl" vai "īsto". Nav jau nekā. Un es tepat, ar sagrieztām plaukstām, nolemta vientulībai, ko visskaudrāk apjaušu ļaužu pilnā zālē. Tas absolūtais viens, ne vis nulle, kas iestājās kudi pirms vairāk nekā 3 mēnešiem, kas nav beidzies joprojām. Un esmu strange, bet, lai domā, ko grib, jo varbūt man ir svarīgi uz brīdi aiziet tikai tāpēc, lai meklētu prototipus. Un lūpas jau kuram katram neredzēt. Pat, ja tu paliec tepat, mēs jau vairs ne. Es tev kā viņas, tu man kā neviens. Jo tomēr salst pat tad, kad uzpūš siltu elpu. Nelasiet, neskatieties, jo tepat, tieši uz īsu brīdi izdauzītais logs neļauj aizmigt bendes sievai. Degungals arī nosalis un plaukstas kā ledus bez.