asiize @ 01:54 pm:
Un tagad, šodien, pretīgi, pretīgi, pretīgi, nevis raudami izmisīgais, bet rēni grūtsirdīgais. Šķita, ka esmu jau pieradusi pie mūsu abu šurpbraukšanām, turpbraukšanām, kas notiek tik bieži. Bet nē, skumjām jāpiezogas negaidītām, pamosties un kā ar ķeblīti pa pieri - šodien viņš brauc prom. Un tas pats, kas vienmēr - kā tagad būs, ko iesākt ar garajiem vakariem, ēst gatavot vispār jēgas vairs nav. Vot, kāda es forša pašpietiekama.