:
“Jā, bija laiks, kad, pieskaroties Erika atlasa rokai, viņu pārņēma tāds maigums, ka aiztrūka elpa un gribējās raudāt. Vājums viņā arvien raisījis dīvainas izjūtas, savādu pievilcību. To droši vien pazīst mātes, kas bezprātīgi skūpsta savu zīdainīšu kailo, silto, smaržīgo miesu un bieži paver lūpas, lai sakamptu zobos sīkos pirksteļus, apaļos degunteļus, rožainos krāniņus. Aizturētā kodiena saldums.” (No Zigmunda Skujiņa priekšvārda Ķempes un Ādamsona sarakstes grāmatai)