:
"Es pats dažreiz esmu domājis par šo bailīgo, patmīlīgo un ziņkārīgo rakņāšanos savā dvēselē, jo agrāk arī man bija tādas tieksmes. Bet tad es redzēju, ka tas cilvēku padara izklaidīgu, bezdarbīgu un nevarīgu... un man šķiet, ka vissvarīgākais ir izturība un līdzsvars. Vienmēr būs cilvēki, kuriem ir tiesības interesēties pašiem par sevi, jo sīki novērot savas sajūtas. Tie ir dzejnieki, kas savus dvēseles pārdzīvojumos prot izteikt skaistos vārdos, darot bagātāku citu cilvēku jūtu pasauli. Bet mēs, mans bērns, esam tikai vienkārši tirgotāji; mūsu dvēseles pārdzīvojumi ir bezgala nesvarīgi. Pie gadījuma jau mēs varam pastāstīt, ka orķestra instrumentu noskaņošana mums dara lielu prieku un ka dažreiz mums ir bail rīt, bet... Ak, pie joda, ja mēs gribam ko panākt, mums jāķeras pie darba, kā mūsu senči strādājuši..." (Tomass Budenbroks)