Asiize

[info]asiize @ 04:06 pm: ***
Viņa skrēja viņam garām, viņš izstiepa nopakaļ roku. Un... noķēra viņu...aiz smaida. Viņai nācās atgriezties. Nu viņa bija piesieta, vairs nespēja aiziet. Viņš mēdza runāt par to, ka viņas smaids ir visskaistākais pasaulē. Un tā bija patiesība. Viņu – viņa un viņas- attiecībās tā bija patiesība. Bet patiesība taču ir tik lokāla, mainīga un individuāla parādība, ka ar to pilnīgi pietika. Tā nu viņi dzīvojās, viņa žilbināja savu pasaulēvisskaistāko smaidu, viņš jutās lepns par savu ķērienu.

Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.
Powered by Sviesta Ciba