:
Tikko satiku Agri Ameriku. Nabadziņš, galīgi nosalis, lietū un vējā lielajā Brīvības/Miera krustojumā dalīja lapiņas ar savu seju.
:
Šovakar bija viens no jaukākajiem Takas dzejas vakariem. Biju pārsteigta atklāt, ka vairākiem no dzejoļiem, kas palikuši prātā no māsas astoņdesmito gadu beigu piezīmju blociņa, autors ir Žebers. Viņš teica, ka lasot dzeju publiski pirmo un pēdējo reizi mūžā -- tanī brīdī apklusa visi piedzērušies metālisti un importa noise mākslinieki. Rokpelnis bija aizkustinoši paškritisks. Beigās ieradās arī Amanda Aizpuriete, kuru organizatoriem bija izdevies sazvanīt un pamodināt stundu pēc lasījumu sākuma. Šķita, ka pēc abiem izcilajiem vīriešiem viņu nu nemaz negribēsies klausīties. Taču Amanda veiksmīgi samīļoja auditoriju, noklājot iepriekšējo autoru radīto dzīves un dzejas infrastruktūru ar spožām nopulētām kniepadatu galviņām. Pirms promiešanas iepazināmies ar puisi, kurš pēc nedēļas pārceļas uz Angliju, bet vēl šovakar paspēja mums parādīt 200 lappuses no sava topošā romāna. Līdz aizbraukšanai esot iecerējis uzrakstīt vēl divtik. Atgriežoties mājās, es pamanīju, ka manā pagalmā aug priede.