Asiize

03:59 pm: Varbūt tā ir "virspusēja jūsma un nepamatots optimisms, kas diemžēl vēl joprojām raksturīgs daļai mūsdienu jaunatnes" ((c)K.Vērdiņš), taču jāatzīstas, ka man patiešām ir neviltots prieks un pacilājums sirdī par daudzveidīgajām un dzīvajām kultūras norisēm, kas ar kaut kādu iepriekš nejustu spēku te sākušās kopš šī rudens. Survaivalkits un satori ar savu "drīz"; labas filmas var skatīties gandrīz katru vakaru (otrdienās - kino rīga cits jaunais vilnis; trešdienās - kultūras akadēmijā filmu lektorijs; ceturtdienās - jaunā kinoskola); spīķeros ir rosība un dzīvība (kim, koncertzāle, rixc pasākumi šonedēļ); gan rīgas mākslas telpa, gan arsenāls un nac.mākslas muzejs liek par sevi manīt (piemēram, borisa bērziņa suvenīri šovakar). Ja neesmu paņēmusi līdz neko lasāmu, eju pusdienās uz Pastnieks zvana divreiz, tur ir daudz grāmatu un žurnālu. Un internetā arī taču - ideju foruma E-bibliotēka un united intimacy Teritorija. Brīnišķīgi!
Un tas ir tik konkrēti, reāli, enerģiski un forši; un atšķirīgi no oldskūlīgi patētiskās "es par kultūru" retorikas.